Vēsture
Daudzveidīgs un bagāts ir muzeja kultūrvēsturisko priekšmetu krājums –kopskaitā aptuveni 300 000 muzeja priekšmetu, kas aptver laiku no 14. gs. līdz mūsdienām.
Ievērojama daļa no tiem ir vietējo amatnieku roku darbs – sava laika lietišķās mākslas paraugi. Par Rīgas amata meistaru augsto prasmi liecina Rīgas zeltkaļu un alvas lējēju izstrādājumi, amatu lādes, zižļi, izkārtnes, mēbeles, apgaismes ķermeņi, slēdzenes un atslēgas, bronzas lielgabali un mortīras un vēl daudzi citi pilsētnieku sadzīvē, dažādās sabiedriskās organizācijās un iestādēs lietoti priekšmeti. Līdzās tiem glabājas namdaru, galdnieku, kalēju, pulksteņmeistaru un citu amatu darbarīki.
Laika gaitā krājums papildinājies arī ar vietējo fabriku un rūpnīcu 19.–20. gs. ražojumiem. Plašs ir Rīgas rūpniecības uzņēmumos ražoto porcelāna, stikla, keramikas un juvelierfabriku izstrādājumu, tekstiliju paraugu, radio un telefona aparātu un daudzu citu ražojumu klāsts.
Līdzās vietējiem ražojumiem bagātīgi pārstāvēti priekšmeti, kas Rīgā, nozīmīgā tirdzniecības pilsētā, ieplūda no Rietumeiropas, Krievijas un pat no Austrumu zemēm. Porcelāna un fajansa kolekcijas lielāko daļu veido Meisenes, Berlīnes, Sevras un citu Rietumeiropas, kā arī Krievijas manufaktūru un fabriku ražojumi. Krājumā ir 18. gs. sākuma Krievijas un 19.–20. gs. Rietumeiropas stikla izstrādājumi, atsevišķi Rietumeiropas un Krievijas mēbeļu paraugi, mūzikas instrumenti. Bagātīgajā ieroču kolekcijā vislielāko grupu veido Rietumeiropas ieroču darbnīcu, arī Krievijas manufaktūru un Austrumu zemju ieroči. Liecības par rīdzinieku sadzīvē lietotiem priekšmetiem sniedz Rietumeiropas un Krievijas fabrikās izgatavoto patvāru un apsudraboto galda trauku kolekcijas. Samērā plaši pārstāvēti Rietumeiropas, sevišķi Anglijas, pulksteņmeistaru darbi.
Priekšstatu par rīdzinieku vizuālo veidolu un ģērbšanās stilu rada Baltijā lielākais apģērbu, apavu, rotaslietu, galvassegu, cimdu, saulessargu un lietussargu, somu un citu apģērba piederumu krājums, sākot no 18. gs. līdz mūsdienām. Laikmeta gaume atspoguļojas arī plašajā rokdarbu kolekcijā.
Pilsētas vēstures izzināšanā nenovērtējamas ir unikālās Rīgas metroloģijas, kartogrāfijas, sfragistikas, dažādu iestāžu, organizāciju un notikumu karogu, rakstisko avotu un daudzas citas kolekcijas.
Viena no nozīmīgākajām muzeja krājumā ir Rīgas skatu kolekcija, ko veido glezniecības un grafikas darbi. Grafikas kolekcijā īpašu vietu ieņem darbi, kuros redzama Rīgas panorāma, sākot ar pirmo zināmo 1547. gadā un beidzot ar 19. gs. vidu. Kā gleznu, tā grafiku kolekcijā ir Latvijas muzeju krātuvēs viens no lielākajiem 17.–20. gs. portretu krājumiem, to vidū – Lielās un Mazās ģildes eltermaņu, valsts un militārpersonu, kultūras un izglītības darbinieku un privātpersonu portreti, kā arī Zviedrijas, Polijas, Krievijas un citu valstu valdnieku portreti.
Plaši Rīgas vizuālais tēls atspoguļots bagātīgajā fototēkā, kā arī pastkaršu un atklātņu krājumā. Fototēkā iekļautas arī izcilu Latvijas fotogrāfu – vecmeistaru Roberta Johansona, Viļa Rīdzenieka, Kriša Rakes kolekcijas un ievērojamu mūsdienu fotomākslinieku Leona Baloža, Gunāra Bindes, Gunāra Janaiša un citu autoru darbi.
Muzeja tēlniecības krātuvē glabājas viduslaiku 15.–16. gs. koka skulptūras, kas agrāk greznoja Rīgas baznīcu un sabiedrisko ēku interjerus, kā arī dažādu Rīgas ēku akmens plastiskā dekora fragmenti.
