Izstāde “Rīgas monētu viltojumi 16.-17. gadsimtā”

Izstāde “Rīgas monētu viltojumi 16.-17. gadsimtā” sniedz iespēju iepazīt īpašas naudas vēstures liecības, gūstot arī priekšstatu par norisēm Rīgas un rīdzinieku ikdienas dzīvē dažādu varu ietekmē. Izstāde iekārtota muzeja pastāvīgās ekspozīcijas “Rīga Livonijas sastāvā. 13.-16. gs.” zālē.

Monētu viltošana ir tikpat sena kā monētu kalšana. Apgrozībā esošo monētu viltošana bija un ir smags pārkāpums. Rīgā līdz 17. gadsimtam sods par naudas viltošanu bijusi rokas nociršana. Rietumeiropā monētu viltotājiem tika piespriesti pat nāvessodi. Samazinoties monētu nozīmei naudas apritē, arī sodi monētu viltotājiem kļuvuši mazāk bargi.

Izstādē eksponētie Rīgas monētu viltojumi no muzeja kolekcijas hronoloģiski aptver laika posmu no 16. gadsimta 80. gadiem līdz 17. gadsimta beigām. Aplūkotais periods ietver Polijas-Lietuvas valdnieku – Stefana Batorija, Sigismunda III Vāsas, kā arī Zviedrijas valdnieku – Gustava II Ādolfa, Kristīnas I Vāsas, Kārļa X Gustava un Kārļa XI valdīšanas laikus.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja monētu kolekcijā ir gan vietējie kalumi, gan monētu viltojumi no Ragūzas (mūsdienu Dubrovņika, Horvātija) un Sučavas (mūsdienu Rumānijas teritorija). Rīgā bija raksturīgi mazāku nominālu monētu viltojumi. Lielo nominālu, piemēram, dālderu, viltošana bija darbietilpīga un viltotājam neizdevīga. Rīgas un Livonijas šiliņu masveida viltošana izskaidrojama ar to plašo pielietojumu tirdzniecībā. Tie bija apgrozībā arī tagadējā Polijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas, Rumānijas teritorijā.

Kā naudas lietotāji toreiz un kā numismātikas speciālisti mūsdienās var secināt, kura no senajām monētām ir īsta, kura viltota? “Monētu viltojumus iespējams atpazīt pēc vairākām pazīmēm – monētas svara, dārgmetāla sastāva un vizuāliem defektiem: grūti salasāmām vai mehāniski bojātām monētu leģendām, neprecīzi izpildītiem ģerboņiem, portretiem un simboliem, kļūdām gadskaitļos, sarežģīto detaļu vienkāršotā izpildījumā,” konkretizē izstādes autores, RVKM Numismātikas un dārgmetālu nodaļas vadītāja Inita Dzelme un krājuma darba speciāliste Justīne Fišere.

Izstāde apskatāma līdz 2024. gada 30. septembrim, iegādājoties muzeja pastāvīgās ekspozīcijas apskates biļeti. Papildu informācija: RVKM Komunikācijas darba nodaļā, tālr.: 67356676.