Muzeji

Portretu izstāde “Saderīgi pāri” – līdz 24. novembrim

No 2024. gada 10. maija līdz 24. novembrim Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Mazajā izstāžu zālē (Rīgā, Palasta ielā 4) ir skatāma portretu izstāde “Saderīgi pāri”.

Pāru portreti kā dubultportreti mūsdienās parasti top viena attēla ietvaros, jo par mediju visbiežāk tiek izmantota fotogrāfija, taču senāk vēsturē pāra portreti bieži tika darināti kā diptihi – kā divi konceptuāli nešķirami mākslas darbi: fiziski katrs no tiem spēj pastāvēt arī atsevišķi, taču savā patiesajā būtībā tie sader kopā.

Viens no raksturīgākajiem pāra portretu darināšanas uzdevumiem ir demonstrēt pāra saderību. Ja individuālu portretu darināšanas mērķis visbiežāk ir dokumentācija, memoralizācija un sociālā statusa reprezentācija, tad pāra portretos šai plejādei pievienojas arī attiecību statusa reprezentācija, caur ko atklājas arī atšķirīgās un mainīgās dzimumu lomas un to reprezentācija.

Skatot kāda laulātā pāra portretu piemēru savrupi, rodas priekšstats, ka vērotājam ir iespēja nojaust šī pāra attiecību raksturu. Taču uzlūkojot plašāku, ilgākā laikā periodā tapušu pāru portretu kopumu, atklājas kopīgi paņēmieni un tipiski veidi, kādos pāra attiecības un ģimenes attiecības tikušas reprezentētas, saprastas un arī apspriestas sabiedrībā. Tādēļ, lai nojaustu portretu būtību, nepieciešams izzināt un izprast plašāku kontekstu, kādā tie ir tapuši pasūtīti.

Izstāde “Saderīgi pāri” apmeklētājus aicina pāru portretus skatīt pietuvinājumā un reizē rosina tos aplūkot arī plašākā kontekstā – domāt par laiku, kurā tie tapuši, par telpu, kurā tie atradušies, un par cilvēkiem, kas tos pasūtījuši un glabājuši.

Izstādē “Saderīgi pāri” ir apskatāmi pāru portreti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma – pavisam sešdesmit darbi no muzeja mākslas kolekcijām – gleznas, zīmējumi, grafikas un miniatūras, kas darinātas periodā no 17. līdz 20. gadsimtam. Taču šī izstāde nepretendē sniegt pilnīgu pārskatu par šī žanra paveidu Latvijas mākslas vēsturē aplūkojamajā periodā. Tā ir pāru portretu izstāde, kur tematiski izraudzīto mākslas darbu kopuma izklāsta priekšplānā ir cilvēki, kas attēloti šajos mākslas darbos.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijās ir komplektēti un no Himzela muzeja un Doma muzeja laikiem pārmantoti daudzi mākslinieciski augstvērtīgi portreti, bet, līdzīgi kā 19. gadsimtā veidotās Londonas Nacionālās Portretu galerijas piemērā, arī šajā muzejā kolekciju veidošanas būtiskākais kritērijs ir portretos attēloto personu nozīme vietējā kultūrā, nevis šo portretu mākslinieciskās kvalitātes. Tādēļ primārais nosacījums priekšmetu atlasē un kolekcijas veidošanā ir bijis nevis mākslas darbs un tā estētiskā vērtība, vai mākslas darba autors un viņa izcilība, bet gan mākslas darbā attēlotā persona un tās nozīme vietējā sabiedrībā un kultūrā. Tas atspoguļojas arī šajā pāru portretu izstādē, kas ir veidota uz muzeja krājuma bāzes: izstādē redzamie portreti un portretēto personu dzīves stāsti un viņu kopdzīves stāsti ļauj uzburt ainu par vienotu kultūras telpu, kas pastāv un turpinās cauri vairākiem gadsimtiem.

Izstādē aplūkojamas muzeja krājumā izsenis glabātas relikvijas, vērtīgi jaunieguvumi, nesen restaurēti priekšmeti. Aplūkojami tādi portreti, kas ir labi pazīstami Latvijas mākslas vēsturē, un arī tādi, kas iepriekš nav ne izstādīti, ne arī kā citādi demonstrēti plašākai publikai.

Veidojot šo izstādi, vairāku nezināmo pāru portretos ir izdevies atpazīt prominentas personas, un tostarp arī kādu slepenu mīļāko pāri. Pāru portretu tēmas izpētes gaitā ir izdevies atkal apvienot nejauši izšķirtus pāru portretus, uzmeklējot trūkstošos pāriniekus citu Latvijas muzeju krājumos, lai uz izstādes laiku savā būtībā nešķiramos portretus no jauna varētu demonstrēt kopā. Vairāku izstādīto pāru portretu identitāte joprojām paliek neskaidra, bet par pārējiem ir izdevies noskaidrot gana daudz, lai apgalvotu, ka portretos attēloto saderīgo pāru vidū ir jaunlaulāti, ilgi un laimīgi laulāti, nelaimīgi laulāti, aiz aprēķina saderināti, pēc pašu gribas šķirti un arī nešķirami pāri.

Izstādes veidotāji aicina izstādi apmeklēt individuāli, pārī, kopā ar ģimeni, ar tuviem draugiem. Muzeja mazās zāles telpa, kurā ir iekārtota šī izstāde, ir transformēta, veidojot telpu telpā – individuāla apmeklējuma pieredzei.

Teksts: Inga Karlštrēma

Izstādes komanda:
Kuratore: Inga Karlštrēma
Scenogrāfs: Reinis Dzudzilo
Kolekciju glabātāja: Inga Karlštrēma
Restauratores: Ineta Augustina, Olga Loginova, Anete Strautmane, Elza Lapiņa, Jana Lībiete
Tehniskā realizācija: Reinis Ornicāns, Rolands Vorkals, Mārtiņš Točs
Tulkotāja: Andra Damberga

Sadarbības partneri:
Rundāles pils muzejs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

Atbalstītāji:
Justs Karlsons, SIA “Groglass”; SIA “Kraso”; veikals “Spilvenu nams” (SIA “Elia Group”); SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”; SIA “Omnium Plus”; AS “Riga Wood Baltic”.

Saistītie pasākumi izstādē:
9. maijā pulksten 10.00 – mediju pasākums izstādē “Saderīgi pāri”
19. maijā – saruna-ekskursija ar izstādes “Saderīgi pāri” autori Ingu Karlštrēmu – pulksten 12.00, 13.30 un 15.00.
Par citiem izstādes ietvaros rīkotajiem pasākumiem tiks paziņots atsevišķi.

Izstādes “Saderīgi pāri” plakāts. Kolāžas autors – izstādes scenogrāfs Reinis Dzudzilo. Kolāžā izmantoti fragmenti no RVKM krājuma gleznām – Rīgas anglikāņu draudzes mācītāja Džona Ellisa (John Ellis, 1798-1877) un viņa sievas portretiem.