Pīpes muzeja arheoloģijas krājumā

Arheoloģiskās izpētes laikā Vecrīgā un tās tuvākajā apkārtnē uziets visai iespaidīgs 17.-19. gs. keramikas izstrādājumu – māla pīpju fragmentu skaits: ap 20 000, kas liecina par plašo smēķēšanas izplatību pilsētnieku vidū.

Lielākā daļa pīpju atradumu ir salūzušu kātu fragmenti, savukārt, apmēram desmitā daļa –  pīpju galvas un to fragmenti. Pīpes atrastas visā Vecrīgas teritorijā, kā arī vairākās izpētes vietās ārpus tās.

Tabaku un smēķēšanas ieradumu Eiropa iepazina pēc Jaunās pasaules atklāšanas.

16. gadsimta beigās Lielbritānijā sāka izgatavot pirmās pīpes no baltā māla, bet 17. gadsimta sākumā par nozīmīgu ražošanas reģionu kļuva Nīderlande.

Rietumeiropā darinātām pīpēm ir paplatināta galva ar atveri augšdaļā tabakas ievietošanai un salīdzinoši garš, tievs kāts ar caurejošu dūmu kanālu. Pīpes galvas apakšējā daļā parasti atrodas neliels izvirzījums – pēda.

Pīpes veidotas ar divdaļīgas veidnes palīdzību. Šis izgatavošanas princips saglabājās līdz pat 20. gadsimtam.

Pīpes. Balts māls. Lielbritānija vai Nīderlande. 17. gs. sākums. Augstums: 2,65-3,2 cm, maksimālais platums: 1,5-1,9 cm. Daļa priekšmetu aplūkojami muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

Arheoloģiskie atradumi rāda, ka Rīgu smēķēšanas ieradums sasniedza samērā agri: senākie baltmāla pīpju atradumi attiecināmi uz 17. gadsimta pirmajiem gadu desmitiem. “Pirmās paaudzes” pīpes ir maza izmēra ar neizteiktas, nošķeltas lodes formas galvu.

Pīpes. Balts māls. Nīderlande, Holande. 17. gs. 2.-3. ceturksnis. Augstums: 3,2-4,1 cm, maksimālais platums: 1,65-2,0 cm.

Sākot ar 17. gs. 2. ceturksni baltmāla pīpju atradumi Rīgā ir masveidīgi. Pīpes importētas galvenokārt no Nīderlandes – Holandes. 17. gs. Nīderlandes izstrādājumiem raksturīga bikoniska galvu forma un salīdzinoši resni kāti. Uz pīpes pēdas nereti novērojams marķējums – meistara zīme. Pīpes galvas sāni vai kāts var būt ar dekoratīvu rotājumu. Retos gadījumos pīpes pārklātas ar glazūru.

Pīpes. Balts māls. Nīderlande, Holande. 17. gs. 2. ceturksnis. Augstums: 3,7 cm, maksimālais platums: 1,9-2,1 cm. Daļa priekšmetu aplūkojami muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

No Nīderlandes 17. gs. importēto pīpju vidū retāk sastopamas arī grezni, ar veidni ornamentēti eksemplāri. Viena grupa ir t. s. Jonasa pīpes bārdaina vīrieša portreta veidolā, kuru dekoru saista ar Bībeles leģendu par pravieti Jonu. Otra grupa ir t. s. baroka pīpes ar bagātīgu augu ornamentu uz galvas virsmas.

Pīpes. Balts māls. Nīderlande, Gauda. 17. gs. 3. trešdaļa – 18. gs. 1. trešdaļa. Augstums: 3,7-4,2 cm, maksimālais platums: 1,7-2,1 cm.

17. gs. otrajā pusē par Nīderlandes un visas Eiropas nozīmīgāko pīpju ražošanas centru kļuva Gauda (Gouda), kas savas līdera pozīcijas saglabāja līdz 18. gs. vidum. Gaudas importēto pīpju materiāls uzskatāmi parāda pīpju formu izmaiņas 17. gs. beigās un 18. gs. sākumā. Gaudā ražotās pīpes bieži ir marķētas, daudziem eksemplāriem pēc marķējuma iespējams identificēt arī iespējamā meistara vārdu.

Pīpes. Balts māls. Lielbritānija, Anglija. 17. gs. 3. trešdaļa – 18. gs. sākums. Augstums: 3,6-5,1 cm, maksimālais platums: 1,85-2,3 cm.

Starp Rīgā atrastajām 17. gs. otrās puses pīpēm salīdzinoši mazākā skaitā identificējams arī imports no Lielbritānijas – Anglijas. Šo pīpju galvu formas ir daudzveidīgākas, kas saistīts ar katra izgatavošanas reģiona raksturīgajām tradīcijām.

Pīpes. Balts māls. Nīderlande, Gauda. 18. gs. 2. trešdaļa – 19. gs. sākums. Augstums: 4,1-5,4 cm, maksimālais platums: 1,9-2,7 cm.

No 18. gs. 30. gadiem Gaudā, kas bija stila un formas noteicēja, sāka izgatavot pīpes ar olveida jeb ovālu galvu. Šī forma bija populāra līdz pat 20. gs. pirmajai pusei. Olveida pīpes sāka ražot arī citas Nīderlandes un kontinentālās Eiropas zemju manufaktūras. Atdarinātas tika ne tikai Gaudas pīpju formas, bet arī meistaru zīmes. Lai aizsargātu savu produkciju, Gaudas meistari ieviesa papildus marķējuma elementus, taču arī tos bieži kopēja.

Pīpe. Balts māls. Prūsija, Rostina (mūsdienu Polijas teritorija). 18. gs. 4. ceturksnis – 19. gs. sākums. Izmēri: augstums: 5,8 cm, maksimālais platums: 3,0 cm, garums: 87,5 cm.

18. gs. modes lieta bija pīpes ar izteikti garu kātu. Tas varēja sasniegt pat 1 m garumu.

Pīpes. Balts māls. Rietumeiropa. 18. – 19. gs. Augstums: 3,5-5,2 cm, maksimālais platums: 1,8-2,6 cm.

18. un 19. gs. māla pīpju ārējais izskats kļuva ievērojami daudzveidīgāks. Šajā periodā Nīderlandē, Lielbritānijā un citās Rietumeiropas zemēs ražoja arī izliektas formas pīpes. 19. gs. pīpju vidū biežāk sastopami ornamentēti eksemplāri, kuru dekors gatavots ar veidni.

Pīpes. Balts māls. Rietumeiropa. 18. gs. 2. puse – 20. gs. sākums. Augstums: 3,2-5,0 cm, maksimālais platums: 2,2-3,0 cm.

Sākot no 18. gs. beigām plaši ražotas pīpes ar noapaļotu galvas apakšējo daļu. Rīgā atrasto 19. gs. izgatavoto māla pīpju skaits ir manāmi mazāks nekā iepriekšējos gadsimtos, kas skaidrojams ar citu smēķēšanas rīku – cigāru un cigarešu arvien plašāku lietošanu. Daudzveidīgie dekori, iespējams, bija veids, kā pīpju ražotāji konkurences apstākļos centās piesaistīt klientu uzmanību savam produktam.

Pīpes. Sarkans māls. Austrumeiropa (?).17. gs. 2. puse – 18. gs. Augstums: 2,2-3,5 cm, maksimālais platums: 2,4-3,3 cm, garums: 4,4-5,8 cm.

Neatkarīgi no Rietumeiropas pīpju stila, Tuvajos Austrumos no 17. gs. tika izgatavotas atšķirīga izskata pīpes – ar masīvu cilindrisku vai skaldņotu galvu un īsu, platu kātu. Smēķētāji tās lietoja kopā ar iemuti, ko ievietoja kāta atverē. Šī tradīcija kļuva populāra visā Dienvidu, Centrālajā un Austrumu Eiropā. Īsās pīpes retāk lūza un bija ērtāk transportējamas. Tikai 19. gs. šīs formas priekšrocības novērtēja arī Rietumeiropā un sāka izgatavot lielākos apjomos.

Pīpes. Sarkans māls. Tuvie Austrumi, Austrumeiropa (iespējams – Krievija) vai Dienvideiropa. 18. gs. beigas – 19. gs.

Rīgā atrasto saliekamo pīpju skaits nav liels. Visticamāk tās šeit ievestas kā ieceļotājiem piederošas lietas. Lielākoties pīpes izgatavotas no sarkana māla un vienmēr ir rotātas ar reljefu dekoru vai glazētas. Atrastie eksemplāri biežāk saglabājušies veseli vai nedaudz bojāti, kas ļauj pilnībā iegūt priekšstatu par to izskatu.

Pīpes. Porcelāns. Rietumeiropa (iespējams – vācu zemes). 18. gs. beigas – 19. gs. Augstums: 2,8-7,8 cm, maksimālais platums: 1,4-4,2 cm, garums: 4,3-9,8 cm.

18. un 19. gs. pīpes sāka darināt ne tikai no baltā un sarkanā māla, bet arī no citiem materiāliem. Porcelāns, ko Rietumeiropas manufaktūrās iemācījās izgatavot 18. gs., izrādījās piemērots izejmateriāls pīpju veidošanai. Porcelāna pīpes ir īsas, saliekamas. To galvas izskats veidots pēc diviem paraugiem: kā Nīderlandē radītās ovālās formas atdarinājums vai arī kā Tuvo Austrumu stila atdarinājums.

Virtuālās izstādes autore: RVKM Arheoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Reinfelde.