18. gadsimta novitātes – eksotisko dzērienu porcelāna trauki

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja apjomīgā porcelāna trauku kolekcija atspoguļo ēdienu un dzērienu baudīšanas kultūru dažādos laikos. Krāšņi apgleznotie 18. gadsimta porcelāna galda trauki liecina par Rīgas elites un Baltijas muižniecības sociālo statusu un gaumi, kā arī par ēšanas paradumu maiņu šai gadsimtā.

17. gadsimtā, pateicoties Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, paplašinājās Eiropā ievesto pārtikas produktu veidi. Viens no svarīgākajiem jaunumiem bija karsto dzērienu – tējas, kafijas un šokolādes – ievešana. Elitāro modes dzērienu popularitāte un izplatīšanās radīja jaunus priekšmetu tipus un trauku sērijas, kas veidotas speciāli šo dzērienu pagatavošanai un lietošanai. Sākotnēji šīs novitātes izgatavoja no metāla, majolikas un akmensmasas, bet 18. gadsimtā modē nāca sudraba un porcelāna trauki. Vadošā loma galda trauku formveides un dekora izstrādāšanā bija Meisenes porcelāna manufaktūrai, kas 1709. gadā atklāja cietā porcelāna masas noslēpumu.

Porcelāna trauku formas un dekorus sākumā pārņēma no sudraba traukiem un  ķīniešu keramikas eksporta paraugiem. Pamazām Eiropas porcelāna vadošās ražotnes, atbilstoši tā laika modei un vēsturiskajiem stiliem, izstrādāja savus trauku dizaina veidus.

Tējas trauki – tējkannas un tases – sākotnēji bija mazākas par pārējo karsto dzērienu  traukiem, jo tēja bija dārga un to lietoja ekonomiski. Uz galda parasti novietoja arī īpašus traukus sausajai tējai, ko izmantoja tējas sagatavošanā. 18. gadsimtā populāri bija vācu porcelānam raksturīgā formā darinātie četrstūrveida sausās tējas trauki ar  uzliekamu vāciņu.

Atšķirības formveidē tējas, kafijas un šokolādes kannām ataino šo dzērienu dažādos sagatavošanas veidus. Kafijas kannas vienmēr bija augstākas par pārējo karsto dzērienu kannām. Lai novērstu  kafijas un tējas biezumu iekļūšanu dzeramajos traukos, tējkannām snīpis modelēts korpusa lejasdaļā, bet kafijas kannām veidots salīdzinoši augstāk.

No 18. gadsimta vidus Meisenes porcelānam raksturīgas bumbierveida kafijas  (4., 5. att.) un šokolādes kannas, pēdējās  vienmēr bija mazākas. Atšķirīgu šokolādes kannu tipu pārstāv  Berlīnes porcelāna manufaktūrā ap 1775. gadu izgatavotā cilindriskā kanna ar horizontālu koka rokturi, modelētu taisnā leņķī attiecībā pret kannas snīpi (6. att.). Kannai ir uzliekams vāks ar nelielu apaļu atveri, kas paredzēta  šokolādes samaisīšanas stieņa (fr. molinet) ievietošanai. Vāka atvērumu parasti nosedza ar kustīgu, mākslinieciski rotātu bronzas lējumu. Kannas koka rokturis pasargāja roku no pieskaršanās karstajam kannas korpusam. Analoga forma ir šokolādes dzēriena paveida – kakao kannai, kas izgatavota šai pat laikā Meisenes porcelāna manufaktūrā (7. att.).

Daudzveidīgāki formu un dekora dizaina risinājumi ir Eiropas 18. gadsimta karsto dzērienu porcelāna tasēm. Sākotnēji karstos dzērienus pasniedza pialas veida tasēs, tad biķera un bumbierveida tasēs ar vāku, kas dzērienus ilgāk uzturēja siltus. Tām sekoja pēc austrumu paraugiem veidotas iegarenas četrstūrveida formas tases. Ap gadsimta vidu rokoko stila tašu formas ieguva reljefus dekorus (9. att.), bet gadsimta beigās  klasicisma stila ietekmē tases kļuva  cilindriskas ar gludu korpusu un ģeometrizētu osu (10., 11. att.). Īpašs tases veids, ko mūsdienās var skatīt vairs tikai muzejos, ir  t. s. trīcošās  šokolādes tases ar vāku (fr. trembleuse). To apakštasēm ap tases padziļinājumu ir ažūra izliekta treljāžas josla. Šo trauku tipu pārstāv Meisenē ap 1765. gadu izgatavotā šokolādes tase ar apakštasi un izsmalcinātais 18. gadsimta beigās Berlīnes porcelāna manufaktūrā izgatavotais šokolādes trauku komplekts ar Krievijas ķeizarienes Elizabetes Petrovnas  zelta monogrammu “Е” uz tases korpusa (8. att.).

Ap 18. gadsimta vidu Meisenes porcelāna manufaktūrā sāka darināt vienotā mākslinieciskā stilā veidotus porcelāna galda trauku komplektus – servīzes. Muzeja kolekcijā ir izcilas tējas un kafijas servīzes priekšmeti (12. att.), kas izgatavoti   18. gadsimta 3. ceturksnī. Komplekts izceļas ar individuālu, katram priekšmetam pilnīgi atšķirīgu smalku miniatūrveida polihromu apgleznojumu, ko papildina zeltījums.

Daudzi muzejā esošie trauki piederējuši pasaules, Baltijas un Rīgas pilsētas vēsturē ievērojamiem cilvēkiem. Tie ir  izcili lietišķās mākslas darbi ar memoriālu un kultūrvēsturisku nozīmi.

1. attēls.

Tējas trauks. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums; koks. Ķīna. 18. gs. Piederējis Frīdriham Šilleram, pirkts dzejnieka mantojuma ūtrupē Vācijā, Veimārā.

2. attēls.

Tējas trauks. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Vācija, Meisene. 18. gs. vidus.

3. attēls.

Tējkanna. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Vācija, Meisene. 18. gs. modeļa atkārtojums ap 1820. gadu. Dāvinājis Doma muzeja inspektors Karls Gustavs fon Zengbušs.

4. attēls.

Kafijas kanna.

Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Vācija, Meisene. Ap 1765.–1774. g. Dāvinājis Doma muzeja inspektors Karls Gustavs fon Zengbušs.

5. attēls.

Kafijas kanna. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Vācija, Meisene. Ap 1765. g. Piederējusi Rīgas aptiekāram Krauzem.

6. attēls.

Šokolādes kanna. Porcelāns, koks, bronza. Vācija, Berlīne. Ap 1775. g. Dāvinājusi Katrīna Mušata 1893. g.

7. attēls.

Kakao kanna. Šokolādes tase un apakštase. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums; koks, bronza. Vācija, Meisene. Ap 1775. g.; ap 1765. g.  Kannu dāvinājis Doma muzeja inspektors Karls Gustavs fon Zengbušs.

8. attēls.

Šokolādes tase un apakštase. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Vācija, Berlīne. 18. gs. 70. gadi. Pirktas barona Elzena ūtrupē ar Vidzemes bruņniecības finansējumu 1889. gadā.

9. attēls.

Tase un apakštase. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Vācija, Meisene. Ap 1775. g. Dāvinājis Doma muzeja inspektors Karls Gustavs fon Zengbušs.

10. attēls.

Tase un apakštase. Porcelāns, zemglazūras kobalta klājums, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Vācija, Berlīne. 18. gs. beigas. Iegūtas no Krievijas sūtņa Dānijas galmā barona fon Krīdenera mantojuma 1892. g.

11. attēls.

Tase un apakštase. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums. Vācija, Berlīne. 18. gs. beigas.   Piederējušas Adelaīdei Tīlingai.

12. attēls.

Tējas un kafijas servīzes priekšmeti. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums,  zeltījums. Vācija, Meisene. 18. gs. trešais ceturksnis.  Piederējuši Rīgas rātskungam un birģermeistaram Augustam Vilhelmam Barklajam de Tolli.

Virtuālās izstādes autore: Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja keramikas kolekcijas glabātāja Vivita Buivida.