Grāmata “Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas” – vēstures avots un personisks dzīves stāsts
Grāmata “Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas” – unikāls Latvijas vēstures avots un ļoti personisks ievērojamas dzimtas dzīves stāsts. Grāmatas 621 lappusē ietverts plašs materiāls. Rokrakstu oriģināli tiek glabāti muzeja krājumā. Mērijas Grīnbergas pierakstu publicēšana ir ilgi gaidīts, Latvijas kultūrvidē nozīmīgs notikums. Grāmata klajā laista izdevniecības “Latvijas Mediji” apgādā, tās sastādītāja – vēsturniece Agita Ančupāne, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja galvenā krājuma glabātāja.
Grāmatu ir iespējams iegādāties muzeja veikalā. Meklējiet sadaļā “Muzeja veikals”: https://www.rigamuz.lv/rvkm/muzeja-veikals/
Mērijas Grīnbergas vecākās (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētnieces un popularizētājas, atmiņu pieraksti un dienasgrāmatas aptver laika posmu no 19. gs. beigām līdz 1964. gadam. Pieraksti tapuši vairāk kā 40 gadu garumā, sākti 1926. gadā. Mērija Grīnberga emocionāli un precīzi apraksta gan ikdienas norises, gan ievērojamās Grosvaldu–Grīnbergu dzimtas likteņgaitas mijiedarbībā ar valstī un sabiedrībā notiekošajiem procesiem. Atmiņas un dienasgrāmatas lasītāju aizvedīs gan 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma latviešu inteliģences vidē, kā arī pavērs ieskatu latviešu dzīvē kolonijās Krievijā. Skarbas dzīves realitātes ainas atklāsies, sekojot Mērijas Grīnbergas aprakstītajiem notikumiem un izjūtām Otrā pasaules kara laikā un pēckara Padomju Latvijas īstenībā.
Grāmatā apkopoti dažādos laika posmos tapuši Mērijas Grīnbergas pieraksti. Atmiņās “Mana pasaku zeme” stāstīts par laiku pēc Pirmā pasaules kara no 1919. gada līdz 1921. gadam, ko jaunā Grīnbergu ģimene pavadīja latviešu kolonijās Novgorodas guberņā un Petrogradā. Šīs atmiņas Mērija veltījusi mātei Marijai Grosvaldei, meitai Mērijai Grīnbergai jaunākajai (1909-1975) un dēlam Emanuelam Grīnbergam(1911-1982).
Pierakstos “Manas atmiņas” Mērija Grīnberga raksta par bērnību, jaunību un pirmajiem dzīves gadiem kopā ar vīru Pēterburgā. Tajās ne tikai parādās Grosvaldu ģimenes ikdienas un sabiedriskā dzīve, bet arī spilgti raksturoti latviešu inteliģences pārstāvji – rakstnieki, mūziķi, zinātnieki un citi interesanti cilvēki, kas apciemoja Grosvaldu ģimenes mājas Rīgā un Jūrmalā. Dienasgrāmatas Mērija Grīnberga sākusi rakstīt 1943. gadā, turpinot to darīt līdz pat 1964. gadam. Tajās spilgti un detalizēti raksturota ikdienas dzīve Padomju Latvijā. Grāmatā publicētas arī Mērijas atmiņas par VII Dziesmu svētkiem, atklājot Dziesmu svētku norisi no pavisam citas, maz zināmas puses. Grāmatā izlasāma arī Mērijas Grīnbergas eseja “Latviešu ornaments manā dzīvē”.
Grāmatā “Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas” rodamas arī personas, norises un laikmetu vizualizējošas fotogrāfijas. Grāmatas vēsturisko oriģinālmateriālu papildina Agitas Ančupānes priekšvārds, komentāri un attēlu anotācijas.
*Mērija Grīnberga (1881–1973), latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja, diplomāta, jurista un ilggadējā Rīgas Latviešu biedrības priekšnieka Frīdriha Grosvalda meita, diplomāta Oļģerda Grosvalda un mākslinieka Jāzepa Grosvalda māsa, Krievijas latviešu evaņģēliski luterisko draudžu bīskapa Jāņa Grīnberga kundze, latviešu kultūras vērtību sargātājas Mērijas Grīnbergas jaunākās un izcilā latviešu matemātiķa Emanuela Grīnberga māte.
Grāmatas “Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas” lappuses pāršķirstot.
Grāmatas “Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas” lappuses pāršķirstot.
Grāmatas “Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas” lappuses pāršķirstot.
Grīnbergu ģimene (no kreisās puses: Jānis Grīnbergs, Mērija Grīnberga jaunākā, Mērija Grīnberga vecākā, Emanuels Grīnbergs). 1918. gads. Autors: nezināms. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
Mērija Grīnberga ar bērniem VIII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (no kreisās puses: Mērija Grīnberga jaunākā, Mērija Grīnberga vecākā, Emanuels Grīnbergs). 1933. gads. Autors: nezināms. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
