Rīgas vēsture: Rīga Livonijas sastāvā (13.–16. gs.)

Par Rīgas pilsētas dibināšanas laiku uzskata 1201. gadu, kad tā kļuva par bīskapa Alberta rezidenci. Pilsētā izveidojās pašpārvalde – rāte, kuras darbību ietekmēja pilsētas attiecības ar tās virskungiem: Rīgas bīskapiem (kopš 1255. gada – arhibīskapiem) un Livonijas ordeni. Livonijas konfederācijas metropole Rīga 13. gs. beigās kļuva arī par ievērojamu tranzīttirdzniecības centru – lielāko Hanzas pilsētu Austrumbaltijā. Attīstoties tirdzniecībai un amatniecībai, radās tirgotāju un amatnieku organizācijas – ģildes un Melngalvju biedrība. Vietējo tautu (senlatviešu, lībiešu), Rietumu un Austrumu kultūru mijiedarbībā šeit veidojās savdabīga kultūrvide, kurā tomēr dominēja visam vāciskajam Hanzas reģionam raksturīgās tradīcijas.

Livonijas kara (1558–1583) laikā Rīga atbrīvojās no virskungiem un turpmākos 20 gadus bija brīvpilsēta.

Ekspozīcijā apskatāmi oriģināli 13.–16. gs. priekšmeti, no kuriem daļa iegūta vecpilsētas izrakumos, bet citi nāk no bagātajām Rīgas rātes, ģilžu un Melngalvju biedrības kolekcijām. Viens no izcilākajiem eksponātiem ir 2,4 m augstā Sv. Kristofora jeb Lielā Kristapa koka skulptūra, kas savulaik bija vienkāršo pilsētnieku un iebraucēju pielūgsmes un apbrīnas objekts.