Mākslinieka Kurta Fridrihsona 110. gadskārtā

“Tu vari nokļūt visur, un tavas domu robežas ir tādas pašas kā sapņiem – nekādas.”

Kurts Fridrihsons. 07.09.1911.-31.01.1991.

2021. gada 7. septembris – Kurta Fridrihsona 110. dzimšanas diena. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs vienmēr lepojies un lepojas, ka izcilo personību, mākslinieku Kurtu Fridrihsonu var saukt par savējo. Viņa talanta un darba atstātās pēdas vēl šodien ir būtiski akcenti muzeja ekspozīcijā.

Kurts Fridrihsons par savu sasaisti ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju: “Rīgas muzejā es strādāju visu mūžu (vai labāk — vienu mūžu). Mans uzdevums tur ir bijis pierādīt, ka Rīgas un mūsu pašu vēsture ir tikpat spoža kā Francijas, vikingu vai jebkuras tautas vēsture. Mazas tautas lielā vēsture.”

Vēl šodien muzeja ekspozīcijā uz mums noraugās Kurta Fridrihsona radītie seno rīdzinieku tēli, kā liecinājums mākslinieka dialogam ar vēsturi, kā vizuāls pierādījums viņa radītajām  izteiksmīgajām “fridrihsoniskajām” ekspozīcijām saturā un formā.

Kurta Fridrihsona darbība Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā sākās 1941.gadā. 1951. gadā Fridrihsonu, kā, tā saucamās, “Franču grupas” dalībnieku par “aizdomīgo” interesi par Francijas kultūru apcietināja un izsūtīja uz Sibīriju. Spriedums bija 25 gadi lēģerī par Dzimtenes nodevību. Pēc izsūtījumā pavadītiem sešiem gadiem, 1957.gadā, Fridrihsons atgriezās Latvijā. Darbs pie Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīciju veidošanas turpinājās līdz pat mākslinieka aiziešanai mūžībā 1991. gada janvārī.

1997. gadā Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā notika izstāde “Vēstures mirāžas. Veltījums māksliniekam Kurtam Fridrihsonam”, kas kļuva par ievērojamu notikumu Latvijas kultūras dzīvē. Izstādi veidoja Kurta Fridrihsona draugu un domubiedru komanda – mākslas zinātniece Dace Strazdiņa, mākslinieks Jānis Spalviņš un rakstniece Gundega Repše. Izstādes koncepcija tika radīta kopā ar mākslinieka dzīvesbiedri Zentu Fridrihsoni. Izstādē uzrunāja mākslinieka radītie darbi, viņa personības atspulgi dokumentos, vēstulēs, piemiņas lietās, fotogrāfijās, viņa dzīves un atziņu labirinti. Kurta Fridrihsona atziņas būtiski izgaismo viņa darbus, palīdz uztvert viņu kā mākslinieku, rakstnieku, domātāju: “Līdzīgi mākonim mana dzīve ir vēja saraustīta — esmu reizēm bijis putns, dēmons, skorpions, zelta pāvs, mērkaķis un mūks”.

Muzeja bijusī direktore Klāra Radziņa tolaik atzinusi: “Kurts Fridrihsons par sevi nekad nerunāja. Tikšanās ar viņu mums bija kultūras stundas. Divu, trīs, četru stundu garumā. Runāts tika par vikingiem un lībiešiem, par Napoleonu un vientulību. Par pagātni un par nākotni. Viņš bija nākotnes cilvēks, domāja tālu uz priekšu. Mēs katrs varam tikai pieskarties kādai viņa mākslas šķautnei, varam tikai nojaust, ko viņš gribējis mums pateikt.”

Kurta Fridrihsona 110. gadskārtā publicējam sešus viņa mākslas darbus no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma – impresijas par laiku un esību, par Latvijas valstiskuma atjaunošanas ceļu notikumos un dvēselēs, kas radīti 1991. gada janvāra barikāžu laikā, brīdi pirms mākslinieka došanās mūžībā.

Kurts Fridrihsons. Varbūt ka atkārtojas (Laikmeti). 1991. gada janvāris.

Kurts Fridrihsons. Signāli. 1991. gada janvāris.

Kurts Fridrihsons. Nervi (bez atslodzes). 1991. gada janvāris.

Kurts Fridrihsons. Īstenība. 1991. gada janvāris.

Kurts Fridrihsons. Arī šinīs stundās Michelangelo. 1991. gada janvāris.

Kurts Fridrihsons. 1991. janvāris.