Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 249. gadskārtā – Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 249. gadskārtā ar pateicību pieminam Rīgas Rātes 1773. gada 22. februāra tālredzīgo lēmumu – apstiprināt publiskā muzeja dibināšanu Rīgā un nosaukt to par Himzela muzeju – “Himselsches Museum”. Ar šo rīcību Rīga apliecināja muzeja sabiedrisko nozīmi un nostājās līdzās Apgaismības laikmeta idejām Eiropā.

Rīgas rātes lēmums tika pieņemts saskaņā ar pāragri mirušā Rīgas ārsta Nikolausa fon Himzela (Nikolaus von Himsel,1729-1764) mātes Katarinas Kristīnas Himzelas (dzimusi Martini) lūgumu, izpildot dēla vēlēšanos – nodot viņa privāto naturāliju un mākslas priekšmetu kolekciju sabiedrības labā, tās izglītošanai un zinātnes attīstībai.

Lūk, izraksts no Rīgas Rātes protokola (tulkojums no vācu valodas): “Rātes un tirdzniecības kungs Joh. Kristofs Berens kā anatomikuma inspektors, ziņoja: Par atraitni kļuvusī doktora kundze Katrīna Kristīna Himzele, dzimusi Martini, savu padomdevēju kungu – birģermeistera kunga un augstākā bāriņu kunga fon Vidava un virsfogta Švarca kunga – klātbūtnē darījusi zināmu, ka vēlējusies un nolēmusi vēl savas dzīves laikā nodot augsti dižciltīgās un augsti gudrās Rātes pārvaldītās pilsētas īpašumā savu dabas pieminekļu, mākslas priekšmetu, fizikas un optikas instrumentu, anatomijas preparātu un dabas zinātņu vēstures grāmatu kolekciju, kā arī tai iekārtotos skapjus. Šo kolekciju iesācis labvēlīgās doktora kundzes Dieva mierā aizgājušais tēva kungs, kādreizējais ķeizariskās augstības personīgais ārsts un pirmais pilsētārsts dokt. Nikolais Martīni; pēc tam to uzturējis un pavairojis laulātais draugs, kādreizējais pirmais pilsētārsts, dokt. Joahims Gebhards Himzels, bet īpaši šī kolekcija līdz ievērojamam kabinetam pieaugusi, pateicoties tam, ka par to zinātniski rūpējies viņas dēla kungs, Dieva mierā aizgājušais doktors Nikolauss Himzela kungs, Lielbritānijas karaliskās zinātņu biedrības biedrs.

(..)Viscēlā rāte ar visu klātbūtnē izteiktu pateicību pieņem atraitnes, doktora Himzeļa kundzes pilsētai veltīto kabineta dāvinājumu un pavēl vistuvākajā laikā izvietot ierosinātajā veidā, nosaucot to neaizmirstamajā Himzela vārdā. 27.febr.1773.

Cēlajai augstākajai ķeizeriskajai valsts justīckolēģijai šī mēneša 22. (dat.) nolasītā reskripts (atbildes raksts)”.

Rīgas Rātes lēmums par Himzela muzeja dibināšanu 1773. gada 22.februārī (fragaments). Kopija no protokola. LVA, F.749, A.6, 1771.lieta.

Rāte nolēma visu kolekciju ar visu tās iekārtu izvietot pilsētas “Anatomiskajā teātra” telpās Kalēju ielā, tomēr tik ātri tas nenotika un sākotnēji Himzela muzeja priekšmetus varēja aplūkot Himzelu mājā Jaunielā 5 (tag. ēka Mazā Jauniela, uz kuras fasādes šodien redzam 2003. gada 18. decembrī atklāto granīta piemiņas plāksni ar bronzas portretu bareljefā, ko veidojis tēlnieks Janis Strupulis).

Jau 1791. gadā Himzela kolekciju pārcēla uz speciāli muzejam un pilsētas bibliotēkai 1778. gadā arhitekta Kristofa Haberlanda uzcelto Kolonnu zāli un blakus esošo ovālo zāli virs Rīgas Doma krustejas austrumu spārna. To iezīmēja arī uzraksts “MUSEUM”, kas vēl tagad redzams uz ēkas zelmiņa.

Uz Himzela muzeja pamata nodibināts tagadējais Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs un turpmāk, kolekcijas sadalot, vairāki citi Rīgas muzeji. Tā 1860. gadā Himzela muzeja dabaszinātniskās kolekcijas tika nodotas Rīgas Dabaspētnieku biedrībai un t.s. senlietas – Vēstures un senatnes pētītāju biedrībai 1862. gadā, lai tās eksponētu 1858. gadā jaunatklātajā Rīgas muzejā Šķūnu ielā. Tomēr pagaidām priekšmeti palika pilsētas īpašumā un tika apzīmēti ar papīra etiķetēm “Himselisches Museum”. Diemžēl kārtīgas uzskaites grāmatas muzejā vēl tolaik nebija, bet ir Latvijas valsts vēstures arhīvā nonākusi Himzela muzeja kases grāmata ar pirmo ierakstu 1788. gadā (paldies mākslas zinātņu doktorei Baibai Vanagai par publicēto pētījumu 2019.gadā).

Latvijas Nacionālajā Dabas muzejā saglabājušies ap 600 minerālu paraugu, vairākas bruņurupuču bruņas, neliela ragu un kaulu kolekcija ar šo etiķeti, atsevišķi priekšmeti – tag. Mākslas muzejā “Rīgas Birža” un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijās ir apzināti apmēram 100 vēsturiskie priekšmeti no Himzela muzeja laikiem.

Jau 18. gadsimta beigās muzeja krājuma komplektēšanā iezīmējās jaunas tēmas, kas ir ļoti būtiskas un nozīmīgas arī šodienas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Balstoties uz virsmācītāja un Himzelu ģimenes legāta pārstāvja Liborija fon Bergmaņa (1754-1823) savākto Livonijas monētu kolekciju un 1795. gadā nopirkto, muzejā tika izveidots Monētu kabinets, kurā jau 1881. gadā skaitījās 1967 numismātiskie priekšmeti (paldies par atklājumu muzeja pētniekam, doktorantam Viktoram Dāboliņam). Arī mākslas kolekcijas veidošanā, īpaši Rīgas skatu un ievērojamu rīdzinieku portretu vākšanā lielu ieguldījumu atstājis tas pats L. fon Bergmanis – vēsturnieks, kolekcionārs, Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību dibinātājs. Viņa mērķtiecīgās darbības rezultātā līdzās Monētu kabinetam 1816. gadā tika atvērts arī Mākslas kabinets un publika varēja apskatīt māksliniekam Karlam Traugotam Fehelmam, Vilhelmam Gotfrīdam Bārtam u.c. pasūtītās gleznas. Jāatzīmē, ka pirmā glezna muzeja kolekcijā bija paša Nikolausa fon Himzela portrets, kuru Katrīna Himzele pasūtīja 1765. gadā jau pēc dēla nāves.

Sveiciens visiem labas gribas cilvēkiem, kas atbalstījuši, veicinājuši, saglabājuši Himzela muzeja vārdu!

Publicējam vairākus Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma priekšmetus, kas ir marķēti ar Himzela muzeja piederības zīmi – papīra etiķeti “Himselisches Museum”, kā arī gleznu, šaha figūru un virpotus kaula izstrādājumus, kas identificēti kā Himzela muzeja eksponāti.

Teksts: Anita Gailiša, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja.

Kumeliņa (pūķa?) figūra, dzintara griezums (?), 17./18.gadsimts. Priekšmets marķēts ar Himzela muzeja piederības zīmi – papīra etiķeti “Himselisches Museum”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Pildiņi no Rīgas Doma Bullu luktām ar ziedotāju ģerboņiem, Rīga,1654.gads. Ozols, kļavas intarsija. Priekšmets marķēts ar Himzela muzeja piederības zīmi – papīra etiķeti “Himselisches Museum”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums. Apskatāmi muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

Šaha figūra. Karavīrs ar šķēpu. 19. gs. sākums. Ziloņkauls, tonēts sarkanā krāsā. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Koka kurpju pāris. Eiropa, 17. gs. Priekšmeti marķēti ar Himzela muzeja piederības zīmi – papīra etiķeti “Himselisches Museum”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.

Cilindriskas formas kārba ar piramidālu vāku, 18.-19.gs. Virpota no blīva lapu koka. Korpuss pārklāts ar smalku ornamentu horizontālām joslām. Priekšmets marķēts ar Himzela muzeja piederības zīmi – papīra etiķeti “Himselisches Museum”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.