Pēdējā iespēja apskatīt portretu izstādi “Saderīgi pāri” – svētdien, 24. novembrī

Portretu izstāde “Saderīgi pāri” Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja (RVKM) Mazajā izstāžu zālē skatāma vēl līdz svētdienai, 24. novembrim. Izstādes pēdējā dienā tā būs apmeklējama ar Akcijas dienas ieejas biļetēm.

Izstādē “Saderīgi pāri” ir apskatāmi pāru portreti no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājuma – pavisam sešdesmit darbi no muzeja mākslas kolekcijām – gleznas, zīmējumi, grafikas un miniatūras, kas darinātas periodā no 17. līdz 20. gadsimtam. Izstāde nepretendē sniegt pilnīgu pārskatu par šī žanra paveidu Latvijas mākslas vēsturē aplūkojamajā periodā. Tā ir pāru portretu izstāde, kur tematiski izraudzīto mākslas darbu kopuma izklāsta priekšplānā ir cilvēki, kas attēloti šajos mākslas darbos.

Izstādes scenogrāfijas autors Reinis Dzudzillo, veidojot ekspozīcijas vizuālo tēlu, transformējis izstāžu zāli, izveidojot to kā telpu telpā, radot vides  intimitāti, piemērotu individuāla apmeklējuma pieredzei, kā arī rosinot pārdomas par no malas vērotājam nezināmo divu cilvēku saderības noslēpumu.

“Izstādē “Saderīgi pāri” aplūkojamas muzeja krājumā izsenis glabātas relikvijas, vērtīgi jaunieguvumi, nesen restaurēti priekšmeti. Aplūkojami tādi portreti, kas ir labi pazīstami Latvijas mākslas vēsturē un arī tādi, kas iepriekš nav ne izstādīti, ne arī kā citādi demonstrēti plašākai publikai. Veidojot šo izstādi, vairāku nezināmo pāru portretos ir izdevies atpazīt prominentas personas, un tostarp arī kādu slepenu mīļāko pāri. Pāru portretu tēmas izpētes gaitā ir izdevies atkal apvienot nejauši izšķirtus pāru portretus, uzmeklējot trūkstošos pāriniekus citu Latvijas muzeju krājumos, lai uz izstādes laiku savā būtībā nešķiramos portretus no jauna varētu demonstrēt kopā. Vairāku izstādīto pāru portretu identitāte joprojām paliek neskaidra, bet par pārējiem ir izdevies noskaidrot gana daudz, lai apgalvotu, ka portretos attēloto saderīgo pāru vidū ir jaunlaulāti, ilgi un laimīgi laulāti, nelaimīgi laulāti, aiz aprēķina saderināti, pēc pašu gribas šķirti un arī nešķirami pāri,” atklāj izstādes kuratore, RVKM glezniecības, grafikas un tēlniecības kolekciju krājuma glabātāja Inga Karlštrēma.

Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijās ir komplektēti un no Himzela muzeja un Doma muzeja laikiem pārmantoti daudzi mākslinieciski augstvērtīgi portreti, bet kolekciju veidošanas būtiskākais kritērijs ir portretos attēloto personu nozīme vietējā kultūrā, nevis šo portretu mākslinieciskās kvalitātes. Tādēļ primārais nosacījums priekšmetu atlasē un kolekcijas veidošanā ir bijis nevis mākslas darbs un tā estētiskā vērtība, vai mākslas darba autors un viņa izcilība, bet gan mākslas darbā attēlotā persona un tās nozīme vietējā sabiedrībā un kultūrā. Tas atspoguļojas arī šajā pāru portretu izstādē, kas ir veidota uz muzeja krājuma bāzes: izstādē redzamie portreti un portretēto personu dzīves stāsti un viņu kopdzīves stāsti ļauj uzburt ainu par vienotu kultūras telpu, kas pastāv un turpinās cauri vairākiem gadsimtiem.

Līdz svētdienai, 24. novembrim, muzeja ekspozīcijā apskatāma arī unikālā vēstures relikvija – Viļa Rīdzenieka lielformāta kolorētā fotogrāfija „Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī”.

Izstādes “Saderīgi pāri” apmeklējums tās slēgšanas dienā – 24. novembrī – ar Akcijas dienas 50% atlaidi no izstādes ieejas biļešu maksas (skolēniem EUR 0.75; studentiem un senioriem EUR 1.50, pārējiem – EUR 2.50).

Pastāvīgās ekspozīcijas un tajā integrēto izstāžu apskate – ar ieejas biļeti pastāvīgajā ekspozīcijā (skolēniem EUR 1.00, studentiem un senioriem EUR 3.00, pārējiem – EUR 5.00).

Papildu informācija: muzeja Komunikācijas darba nodaļā: t.: 67356676; 29128600.

Izstādes “Saderīgi pāri” ekspozīcijas fragments. Johana Gotfrīda Herdera (1744–1803) un Marijas Karolīnes Herderes (1750-1815) portreti. Foto: Marta Laima Gredzena (RVKM).

Plakāta attēls izstādei “Saderīgi pāri”. Kolāžas autors – izstādes scenogrāfs Reinis Dzudzilo. Kolāžā izmantoti fragmenti no RVKM krājuma gleznām – Rīgas anglikāņu draudzes mācītāja Džona Ellisa (John Ellis, 1798-1877) un viņa sievas Mērijas Annas Ellisas (Mary Ann Ellis, 1803-1897) portretiem.