Karla Traugota Fehelma gleznotās Rīgas pilsētas ainavas muzeja gleznu kolekcijā

Atzīmējot Baltijā pirmā publiskā muzeja – Himzela muzeja (Himselsches Museum) – 250 gadu jubileju un vēloties izcelt Himzela muzeja nozīmi ne vien mākslas priekšmetu kolekcionēšanā, bet arī mākslas darbu pasūtīšanā, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja mājas lapā izveidota virtuāla izstāde “Karla Traugota Fehelma gleznotās Rīgas pilsētas ainavas muzeja gleznu kolekcijā”.

Karls Traugots Fehelms (Carl Traugott Fechhelm, 1748–1819) bija vācu izcelsmes mākslinieks, viens no Drēzdenes Fehelmu dzimtas gleznotājiem: dzimis Drēzdenē, bet mācījies un strādājis Berlīnē, kur gleznojis vedutas un teātru dekorācijas. No 1797. gada līdz sava mūža beigām K. T. Fehelms dzīvoja Rīgā, kur strādāja kā Rīgas pilsētas teātra dekorators un turpināja aktīvi nodarboties ar glezniecību gan privātā, gan institucionālā pasūtījumā, topogrāfiski precīzi un detalizēti attēlojot un tādējādi iemūžinot vietējās kultūrainavas.

Mākslinieka sadarbība ar Himzela muzeju aizsākās 1811. gadā, kad Himzela muzejs savai mākslas kolekcijai iegādājās K. T. Fehelma eļļas gleznu ar Rīgas panorāmas attēlu: “Pilsēta skatā no Daugavas puses 1811. gadā” (Ansicht der Stadt von der Dünaseite 1811.; 64 x 94 cm): šī glezna 19. gs. atradās Rīgas pilsētas bibliotēkas (Rigasche Stadtbibliothek) telpās un 1883. gadā tā bija iekļauta Rīgas Lielās ģildes namā (Das Haus der großen Gilde in Riga) rīkotajā “Rīgas kultūrvēsturiskajā izstādē” (Rigasche kulturhistorische Ausstellung), bet mūsdienās tās atrašanās vieta nav zināma. Priekšstatu par šo Himzela muzeja savulaik iegādāto gleznu mūsdienās varam gūt no līdzīga formāta kompozīcijas, ko eļļas krāsu tehnikā K. T. Fehelms gleznoja pāris gadus vēlāk: “Pilsēta skatā no Daugavas puses 1815. gadā” (Ansicht der Stadt von der Dünaseite um 1815.; 63,7 x 93,9 cm): šo gleznu Rīgas pilsētas bibliotēkai 1862. gadā dāvināja Ģertrūde fon Blankenhāgena, dzimusi Berkholca (Gertrud von Blankenhagen, geb. Berkholtz, 1784–1866), ar šo savu dāvinājumu papildinot Himzela muzeja mākslas kolekcijā jau līdz tam uzkrāto K. T. Fehelma gleznu klāstu, kas tobrīd glabājās Rīgas pilsētas bibliotēkā; 1883. gadā arī šī glezna bija izstādīta “Rīgas kultūrvēsturiskajā izstādē” un vēlāk iekļauta Doma muzeja (Dommuseum) gleznu kolekcijā, un mūsdienās tā joprojām turpina glabāties Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kur tā ir skatāma pastāvīgajā ekspozīcijā – vēsturiskajās Rīgas pilsētas bibliotēkas telpās – Kolonnu zāles balkonā.

Senākie mūsdienās zināmie K. T. Fehelma darbi, kuros attēlota Rīga, datējami ar 1812. gadu: tas ir vairāku neliela formāta gleznu cikls, kurā fiksēta Rīgas Pēterburgas priekšpilsētas dedzināšana Napoleona karu laikā – 1812. gadā, naktī no 11. uz 12. jūliju. No šim vēstures notikumam veltīto darbu sērijas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja gleznu kolekcijā mūsdienās glabājas pavisam pieci gleznojumi, kas sākotnēji piederējuši Himzela muzejam: vienā no gleznām attēlota Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta pirms ugunsgrēka, trijās gleznās attēlota priekšpilsētas degšana, un vienā – priekšpilsētas drupas pēc ugunsgrēka. Visu piecu gleznu formāts ir gandrīz identisks (ap 36 x 51 cm), un neviena no tām nav autora parakstīta, tādēļ to atribūcija pagājušā gadsimta gaitā ir vairākkārt mainīta un atribūcijas problēma joprojām turpina nodarbināt pētniekus: 20. gs. gaitā muzeja priekšmetu inventāra aprakstos un arī vēstures literatūrā kādai no gleznām autorība citkārt piedēvēta K. T. Fehelmam, bet citkārt Johanam Ludvigam Šulcam (Johann Ludwig Schultz, ? – pēc 1834) – ainavu un portretu gleznotājam, kurš Rīgā darbojies no 1812. līdz 1830. gadam, un arī gleznojis šai tēmai veltītu priekšpilsētas skatu, ko savulaik iegādājies Himzela muzejs. Mēģinot identificēt K. T. Fehelma darbus šo vēstures notikumu dokumentējošo gleznojumu vidū, visu piecu gleznu atribūcija precizēta, vadoties pēc 19. gs. fiksētajām ziņām: 1812. gada 12. oktobrī Himzela muzejs iegādājās pavisam trīs K. T. Fehelma eļļas gleznas, kurās attēlota “Priekšpilsētas dedzināšana 1812. gada 11. un 12. jūlijā” (Der Brand der Vorstädte am 11. und 12. Juli 1812.); pusotru gadu vēlāk – 1814. gada 2. maijā Himzela muzejs iegādājās vēl vienu K. T. Fehelma eļļas gleznu, kurā attēlota “Priekšpilsēta pēc nodedzināšanas” (Ansicht der Vorstadte nach dem Brande); un pēc pāris mēnešiem – 1814. gada 2. jūlijā Himzela muzejs iegādājās arī J. L. Šulca eļļas gleznu, kurā attēlota “Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta pirms nodedzināšanas 1812. gadā” (St.Peterburger Vorstadt Von Riga im Juni, 1812.). Tādējādi Himzela muzejs savā gleznu kolekcijā nokomplektēja pilnu ciklu, kurā secīgi atklājas šī traģiskā notikuma postošais iespaids uz priekšpilsētas apbūvi un tās iedzīvotāju likteni. Laikraksta “Rīgas Baznīcas Lapa” (Rigasches Kirchenblatt) 1882. gada 10. decembra rakstā “Šausmu nakts no 11. uz 12. jūliju 1812. gadā” (Die Schreckensnacht vom 11./12. Juli 1812) tēlaini aprakstīta ugunsgrēka aculiecinieka pieredze, caur kuru atklājas, ka mākslinieks J. L. Šulcs bija K. T. Fehelma skolnieks, un ugunsgrēka naktī tie abi kopā traģisko notikumu vērojuši no bastiona augstākā punkta, kur K. T. Fehelms, sarkano krāsu netaupot, darinājis savas gleznas skici. Caur šo publicēto atmiņu pierakstu top skaidrāka abu mākslinieku sadarbība notikumam veltītā gleznu cikla tapšanā. Ja pieņemam, ka gados jaunais gleznotājs J. L. Šulcs, kā minēts rakstā, tobrīd bija K. T. Fehelma skolnieks, tad par 1812. gadā tapušo J. L. Šulca gleznu, kurā fiksēta Pēterburgas priekšpilsētas apbūve pirms dedzināšanas, iespējams runāt ne vien kā par J. L. Šulca autordarbu, bet reizē arī kā par Fehelma darbnīcas darbu. Gan J. L. Šulca, gan K. T. Fehelma gleznas, kurās dokumentēta Rīgas Pēterburgas priekšpilsēta un tās dedzināšana, 19. gs. glabājās Rīgas pilsētas bibliotēkā, 1883. gadā tās bija iekļautas “Rīgas kultūrvēsturiskajā izstādē”, 19. gs. beigās – Doma muzeja kolekcijā un mūsdienās tās turpina glabāties Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, kur trīs no šī cikla gleznām ir skatāmas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā – Kolonnu zāles balkonā.

No 1811. līdz 1814. gadam Himzela muzeja mākslas kolekciju papildināšanai veiktie gleznu pirkumi iezīmēja tikai pašu sākumu Himzela muzeja sadarbībai ar Fehelma darbnīcu. Himzela muzejs ar K. T. Fehelmu kā Baltijas kultūras telpā un arī citviet Eiropā atzinīgi novērtētu mākslinieku uzturēja ilgstošu sadarbību arī turpmāk – visa K. T. Fehelma mūža garumā. Vairākus nozīmīgus arhitektūras žanra darbus ar Rīgas pilsētvides skatiem K. T. Fehelms gleznoja speciāli Himzela muzeja pasūtījumā: tā 1816. gadā tapa divas eļļas gleznas ar Rīgas Rātslaukuma skatiem – “Rīgas Rātslaukums. Skats no biedrības “Ressource” nama puses” (Der Rathhausplatz. Ansicht von der Ressource aus) un “Rīgas Rātslaukums. Skats no Rātsnama puses” (Der Rathhausplatz. Ansicht vom Rathhause aus); 1818. gadā – eļļas glezna “Pils laukums” (Der Schlossplatz); un 1819. gadā – eļļas glezna “Parādes laukums pie Jēkaba ielas līdzās arsenālam” (Der Paradeplatz an der Jacobsstrasse vor dem Zeughause). Turklāt visi šie Rīgas pilsētas tēlu reprezentējošie arhitektūras žanra darbi darināti līdzīgi lielā formātā kā iepriekš minētie Rīgas panorāmas skati (ap 65 x 95 cm). Arī šīs gleznas 1883. gadā tika demonstrētas “Rīgas kultūrvēsturiskajā izstādē”, 19. gs. beigās iekļautas Doma muzeja kolekcijā un mūsdienās turpina glabāties Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā – telpās, kas jau vairāk nekā divus gadsimtus ir šo gleznu pastāvīgā mājvieta.

K. T. Fehelma gleznas ar Rīgas panorāmas un arhitektūras detalizēto un reprezentatīvo tēlojumu izcilu kultūrvēsturisku nozīmi ieguva jau brīdī, kad tās tapa un tika iekļautas Himzela muzeja mākslas priekšmetu kolekcijā. Himzela muzeja un K. T. Fehelma sadarbība nav tikai kāda epizode no vietējās mākslas vēstures. K. T. Fehelma darbu pieejamība publiskai apskatei Rīgas pilsētas bibliotēkas telpās veicināja šo darbu atpazīstamību vietējā sabiedrībā un arī plašu to reproducēšanu dažādās grafikas tehnikās – gan K. T. Fehelma dzīves laikā, gan arī pēcāk. 19. gs. daudzi vietējie mākslinieki, attēlojot Rīgas pilsētas ainavu, sekoja K. T. Fehelma darbu paraugiem, tādējādi Rīgas pilsētas tēls, kādu to savās gleznās traktējis K. T. Fehelms, ir ieausts neskaitāmos vēlāk tapušos mākslas darbos un daudzu vēlāko paaudžu rīdzinieku priekšstatos par savas pilsētas vides vērtībām. Vienuviet aplūkojot šīs gleznas divsimt gadus pēc to tapšanas, mums ir iespējams nedaudz skaidrāk apjaust publiski pieejama pilsētas muzeja nozīmi pilsētas dzīvē.

Teksta autore: RVKM mākslas kolekciju glabātāja Inga Karlštrēma.