Ieskats muzeja zālēs pirms desmit un vairāk gadiem
Skats uz Doma muzeja (1890–1936) telpām virs Rīgas Doma krustejas austrumu spārna no dārza puses.
Fotogrāfs nezināms, 20. gs. pirmais ceturksnis.
Attēla kreisajā pusē redzams pēc izcilā Rīgas arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta uzceltais (1778–1787) pilsētas bibliotēkas un Himzela muzejam paredzētais telpu komplekss. 1779. gadā pilsētas Kases kolēģija piekrita novietot uz ēkas zelmiņa simbolisku dzelzs “pasaules lodi 3,5 pēdu diametrā” – astrolabu, ko līdz 18. gs. astronomi izmantoja saules un zvaigžņu stāvokļa noteikšanai. Zem astrolaba saglabājies uzraksts MUSEUM.
Pēc Rīgas arhitekta Kristofa Hāberlanda projekta celtā (1778–1787) Rīgas pilsētas bibliotēkas zāle virs bijušā Doma klostera austrumu spārna (tagadējā Kolonnu zāle).
Fotogrāfs nezināms, ap 1911. gadu.
Kolonnu zāles balkonu ar galeriju balsta 36 marmoru imitējošas kolonnas ar korintiskiem kapiteļiem. Sākotnēji zāles grīdu klāja akmens flīzes no Zviedrijas.
1804. gadā bibliotekārs K.H. Benkens rakstīja: “Ziemas mēnešos es neuzskatīju par iespējamu kaut ko bibliotēkas zālē uzsākt, jo tā nebija apgādāta ar krāsni un akmens grīdas dēļ tajā nevarēja uzturēties pat piecas minūtes.” Apkuri līdz ar koka dēļu grīdu zāle ieguva 1859. gadā. Mazliet vēlāk – arī elektriskās četržuburu lustras garos stieņos. 1930. gadu beigās koka dēļu grīdu nomainīja parketa dēlīši.
Līdz 19. gs. beigām apmeklētāji no krustejas austrumu spārna pa akmens pakāpieniem uz augšu vispirms nonāca Himzela muzeja telpās, kas atradās blakus Kolonnu zālei (tag. muzeja ekspozīcijas zāle nr. 8 un Sudraba kabinets). Mūsdienās Kolonnu zālē ienāk no muzeja puses.
1890. gadā bibliotēku pārcēla uz Rīgas rātsnamu, un līdz 20. gs. 40. gadu vidum zāli kā konfirmācijas (iesvētību) zāli izmantoja Rīgas Doma draudze.
Pēc Otrā pasaules kara Kolonnu zāli sāka izmantot muzeja ekspozīcijai. Mūsdienās Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Kolonnu zālē iekārtota ekspozīcija, kas veltīta Rīgas pilsētas vēsturei no 18. gs. līdz 19. gs. pirmajai pusei. Savukārt zāle ir spilgta liecība Latvijas Kultūras kanonā ietvertā arhitekta K. Hāberlanda veikumam.
20. gs. 70. gados mākslinieka Kurta Fridrihsona iekārtotā ekspozīcija Kolonnu zāles balkonā.
Doma muzeja (1890–1936) ēka Palasta ielā 4.
Fotogrāfs nezināms, 20. gs. 20.–30. gadi.
Pēc arhitekta Karls Neiburgera projekta celto (1888–1890) ēku neoromānikas manierē grezno 17 dažādi ģerboņi. Uz portāla – Rīgas pilsētas, Rīgas arhibīskapijas, Rīgas Domkapitula ģerboņi. Trešā stāva logu rindā – Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecību ģerboņi. Mazās Skolas ielas pusē trešā stāva līmenī – 10 Livonijas un Kurzemes pilsētu, kā arī Tērbatas un Rēveles pilsētu ģerboņi. Ēkas fasādes dekoratīvā apdare darināta firmas “Villeroy & Boch” terakotas izstrādājumu ražotnē Mercigā. Pirmā muzeja darbinieku sēde jaunajā ēkā notika 1890. gada 14. martā. Muzejā savas kolekcijas eksponēja Rīgas pilsēta (Himzela muzejs), Krievijas Baltijas provinču Vēstures un senatnes pētītāju biedrība, Literāri praktiskā pilsoņu biedrība, Rīgas Praktizējošo ārstu biedrība un Rīgas Dabas pētnieku biedrība.
Rīgas Domskolas ēka Palasta un Mazās Skolas ielas stūrī pirms nojaukšanas, lai atbrīvotu vietu Doma muzeja ēkai.
Fotogrāfs nezināms, 1888. gads.
Jau no 13. gs. Domskola darbojās baznīcas klostera rietumu galerijā. Mazās Skolas ielas nosaukums glabā Domskolas piemiņu.
Doma muzeja vestibils: skats uz betona kāpnēm, kas ved uz muzeja otro stāvu.
Fotogrāfs nezināms, ap 1935. gadu.
Kāpņu galā loga četros arkveida rāmju nodalījumos redzamas vitrāžas ar Vidzemes, Kurzemes, Igaunijas un Sāmsalas bruņniecību ģerboņiem. 1940. gados vitrāžas demontētas un novietotas muzeja krājumā.
Doma muzeja vestibils.
Fotogrāfs nezināms, ap 1935. gadu.
Muzejam nebija atsevišķas krājuma telpas, tāpēc visus iegūtos priekšmetus eksponēja, t. sk. arī vestibilā. Vestibila grīdu klāja keramikas flīzes, kas saglabājušās līdz mūsdienām. Sienas bija nokvēpušas, neraugoties uz tā laika moderno apkures sistēmu (firma “Felser & Co”) muzeja pagraba telpās Jaunielas pusē.
Portretu galerija Doma muzeja ekspozīcijā (tag. muzeja ekspozīcijas zāle nr. 1). Fotogrāfs nezināms, 1935. gads.
Portretu galerija atradās tagadējā muzeja pirmajās trīs ekspozīcijas zālēs. Tolaik gleznu apgaismojumam bija ierīkoti moderni virsgaismas logi.
Skats uz portretu galeriju Doma muzejā no t.s. “Baznīcas mākslas istabas”.
Fotogrāfs nezināms, ap 1935. gadu.
Mākslas vēsturnieks V. Peņģerots 1929. gadā pēc Doma muzeja apmeklējuma rakstīja: “Muzejā redzam arī no Maskavas ielas gala pārnesto Lielā Kristapa tēlu ar nolauztām rokām un nosistu degunu. Vēl nesen viņš stingri stāvēja savā dēļu būdā un pievilka gandrīz visus Rīgas iebraucējus. Tad studenti pret viņu sāka rīkot sistemātiskus kara gājienus, un tam vajadzēja meklēt patvērumu muzeja telpās.” 1939. gadā, Rīgas pilsētas vēsturiskā muzeja laikā, ar koktēlnieka K. Lakstīgalas palīdzību Lielais Kristaps atguva rokas un citas detaļas. Attēlā virs durvīm redzams 1761. gadā tēlnieka Jēkaba Ernesta Maijera darinātais Rīgas Sv. Pētera baznīcas altāra koka cilnis, kas attēlo “bauslību” un “evanģēliju “, kas zudis Otrā pasaules kara laikā.
Lietišķās mākslas ekspozīcija Doma muzejā.
Fotogrāfs nezināms, ap 1935. gadu.
Uz sienas norāde uz blakus ekspozīciju “Waffensammlung Saal VI – VIII” (Ieroču kolekcijas zāle). Koka vitrīnas joprojām labi kalpo muzeja krātuvēs.
Rīgas Dabas pētnieku biedrības ekspozīcija Doma muzejā.
Fotogrāfs nezināms, 20. gs. 20. gadu sākums.
Mūsdienās dabaszinātniskās kolekcijas atrodas Latvijas Nacionālajā dabas muzejā.
1822. gadā dibinātās Rīgas Praktizējošo ārstu biedrības ekspozīcija “Rīgas vecā aptieka” Doma muzejā.
Fotogrāfs nezināms, ap 1935. gadu.
“Rīgas istabas kaktā veca Rīgas aptieka. Tā atgādina īstu raganu ķēķi”, tā par Doma muzeja apmeklējumu iespaidos dalījās Jūlijs Lācis žurnālā “Atpūta” 1931. gadā. Tā dēvētā “Rīgas istabas” ekspozīcija atradās tag. Latvijas kuģniecības ekspozīcijas otrajā zālē. Pašlaik skaistais “kakts” ar 18. gs. Holandes flīzēm uz sienām ir norobežots, un no aptiekas inventāra muzejā palikusi attēla apakšā redzamā arsēna koka muciņa un blakus esošie 18. gs. koka aptiekas trauki. Pārējie eksponāti atrodas tag. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā un Farmācijas muzejā.
Rīgas Vēstures un senatnes pētītāju biedrības sēžu zāle Doma muzejā.
Fotogrāfs nezināms, ap 1935. gadu.
Biedrība Doma muzeju pārvaldīja no 1890. gada līdz 1936. gadam. Attēlā redzamā interjera priekšmeti palika biedrības īpašumā arī pēc Doma muzeja reorganizācijas 1936. gadā.
