Arheoloģiskās izpētes darbos Rīgā atrastie grāmatu aksesuāri
Mūsdienās, pateicoties internetam, ir pieejama bezgalīga informācija, bet vēl pavisam nesen galvenais informācijas ieguves avots bija grāmatas.
Viduslaikos Latvijas teritorijā grāmatas lielākoties ieveda no Rietumeiropas, pārsvarā no Vācijas. Jau 13. gadsimtā uz Rīgu, līdz ar vācu pārceļotājiem un tirgotājiem, tika atvestas pirmās reliģiska satura grāmatas, kas glabājās pilsētas pirmajos klosteros un skolās, bet vēlāk arī pilsētas bibliotēkās (senākā “Bibliotheca Rigensis”, 1524.).
Kā liecina pāri par 300 saglabājušies vēsturiskie iesējumi (LU Akadēmiskās un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu krājumos u.c.), tad senākās grāmatas bija masīvi, grezni, uz smalka pergamenta rakstīti darbi, kurus sargāja koka vāki, apvilkti ar dekorētu ādu, apkalti ar metāla apkalumiem un slēdžiem.
Tikai 15. gadsimta vidū, pateicoties Johana Gūtenberga grāmatu iespiešanas izgudrojumam, Eiropā strauji pieauga izdoto grāmatu skaits, paplašinājās to tematika, izmainījās to iesējums, proti, samazinājās grāmatu formāts, svars, parādījās t.s. ikdienas iesējumi.
Rīgā grāmatu iespiešana aizsākas tikai 1588. gadā, kad pilsētā savu darbību sāka tipogrāfs Nikolauss Mollīns (1588–1625) no Antverpenes (Nīderlande).
Senāk grāmatu tapšanā bija iesaistīti daudzu nozaru amatnieki, ne tikai iespiedēji, bet arī ādmiņi, jostnieki, rotkaļi un daudzi citi. Grāmatas iespiedējs pats reti nodarbojās ar to iesiešanu, to veica atsevišķi amatnieki – grāmatsējēji. Interesanti, ka Rīgā grāmatsējēju cunftes statūti tika apstiprināti vien 1630. gadā, ilgu laiku pēc pirmās spiestuves izveidošanas.
Vecrīgas arheoloģiskajā izpētē, starp dažādiem pagājušo laiku artefaktiem, atrodamas arī liecības par grāmatām – kopumā tie ir 5 grāmatu vāku ādas fragmenti un 56 grāmatu apkalumi un to fragmenti, kas datējami ar laika periodu no 15. gadsimta līdz 18. gadsimta sākumam. Šajos gadsimtos valdošie stili – gotika, renesanse, manierisms, baroks. Nereti vēsturiskajām grāmatām piemīt vairāku stilu elementi, jo ne vienmēr pēc sarakstīšanas, tās uzreiz tika iesietas un dekorētas.
Grāmatu ādas vāki ir unikāli artefakti, kas saglabājas tikai mitros un organisko vielu piesātinātos kultūrslāņa horizontos, kāds tas ir izveidojies Rīgas vecpilsētā.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģiskajā krājumā glabājas piecu ornamentētu vāku fragmenti, kas apņēmuši gan lielākus foliantus (augstums – 34 cm), gan arī mazformāta grāmatiņas (10×12 cm). Starp atradumiem tikai viens ir gandrīz vesels apvilkums, divas vāku daļas un vēl divi – mazāk izteiksmīgi fragmenti. Visi Rīgas grāmatas vāki ir veidoti no tumši brūnas 0,1–0,2 cm biezas, miecētas teļādas un rotāti ar ādā iespiestiem ģeometriskiem un stilizētu augu ornamentiem. Parasti vākiem pa perimetru ar uzkarsētu velci iezīmēja ietvaru vai rāmi (ar 1 līdz 3 līnijām), kuru aizpildīja ar dažādu ornamentu spiedogiem, veidojot lielākas kompozīcijas. Bet no 16. gs. vidus vāku virsmu rotāšanai izmantoja gravētus veltņus (ruļļus) un plates.
Ornamentēts grāmatas priekšējais (?) vāks (saplīsis 2 daļās). Teļāda ( biezums 1,5 mm). Datējums: 17. gs. Izmēri: augstums – 34 cm; saglabājies 19 cm platumā. Atraduma vieta: Lielā pils iela 12, 1999. g. Izpētes vadītājs: M. Lūsēns.
Vāka dekoru veido vertikālas astoņas stilizētu augu (lapu un ziedu) joslas, starp tām ir šaurākas un platākas gludas joslas (bez iespiedumiem). Horizontāli gar augšējo un apakšējo malu ir tāda pati – iespiesta augu josla. Vāks pa muguriņu jau senatnē nogriezts, fragmentāri saglabājusies augšējā un apakšējā mala, kas norāda, ka ietvars apņēmis liela formāta (folio– augstums virs 30 cm) un vairāk nekā 3 cm biezu seniespieduma bloku. Grāmatai uz muguriņas bijušas 4 ribas, uz ko norāda ar trīs svītrām ieskicēti trīsstūri vāka kreisajā malā. Analoģiski iezīmētas četras ribu vietas, redzamas uz daudziem 16. gadsimta grāmatu vākiem.
Ornamentēts grāmatas apakšējais vāks. Teļāda (biezums – 1 mm). Datējums: 17. gs. otrā puse – 18. gs. 20 gadi. Izmēri: augstums – 23 cm; saglabājies 17,8 cm platumā. Atraduma vieta: Kungu (Daugavas) iela 33. Izpētes vadītāji: V. Bebre, A. Caune.
Vāks pa muguriņu noplīsis, otrā malā izplīsuši divi caurumi, domājams, no grāmatas aizdares stiprinājumiem. Vāks apņēmis mazo oktāvformāta (h=20–25 cm) un virs 3 cm biezas grāmatas bloku, kas 16.–17. gs. bija viens no izplatītākajiem.
Iesējuma dekoru veido trīs līniju rāmji. Ārējā rāmī iespiests stilizēts augu pušķis (palmete) ar pinumu gar pamatni. Vidējā, nedaudz mazākajā, starp augu stīgām, kas veido divu veidu sirds formas motīvus, ir iespiesti 9 portrettipa medaljoni ar trīs atšķirīgu vīriešu galvām profilā. Portretus apņem stilizēts lauru vainags. Medaljoni iespiesti asimetriski, proti, tā, ka viens ar sānskatu pa labi, nākamais – pa kreisi.
Centrālajā četrstūrī stūros iespiesta rozete (pieclapu zieds), bet pa vidu, vertikālā plaknē stiepjas dubulta palmešu un pinuma josla. Analoģiskas kompozīcijas un pat rotājuma elementi (stilizētas palmetes ar lenšu pinumu un portrettipa medaljoni) bija samērā izplatīts grāmatu iesējumu dekorējums no 16. vidus un arī vēl 17. gadsimtā.
Ornamentēts grāmatas ādas vāks. Tumši brūna liellopa (teļa?) āda (biezums – 1 mm). Datējums: 17.–18. gs. sākums. Izmēri: augstums – 12,5 cm, platums – 26 cm. Atraduma vieta: Pasta krājkases būvlaukums starp Vaļņu, 13. Janvāra, Vecpilsētas un Kalēju ielu, 1938. g. Izpētes vadītāji: R. Šnore un K. Apinis.
Ādas iesējums apņēmis mazu guļformāta grāmatiņu (10×12 cm), tikai ap 1 cm biezu. Abās vāku daļās iespiests identisks ornaments. Pa perimetru ievilkts dubultlīniju rāmis, kas aizpildīts ar punktējuma rakstu. Tā stūros ir stilizētu lapu vija, bet rāmja vidusdaļā iespiests rombs ar 4 punktiem un stilizētu (lilijas?) ziedu. Dekora paneļa centrā ir vāze ar stilizētu dažādu ziedu pušķi (skaidrāk iezīmējas neļķes un tulpes zieds), kuru ietver florālie vijumi sirds formā.
Grāmatas vākam 1,4–1,6 cm platumā malas bijušas aizlocītas, stūri slīpi nogriezti. Arī nolocītās malas ornamentētas ar punktu joslu starp dubultlīnijām. Grāmatas dekors izveidots izmantojot vairākus atsevišķus spiedogus, bet centrālais elements iespiests ar lielāku plati. Atklātais vāks ir spilgts 17.–18. gs. maza izmēra grāmatas paraugs.
Ornamentēts grāmatas vāka fragments (vidusdaļa no abiem vākiem). Brūna teļāda (biezums – 2 mm). Datējums: 16. gs. otrā puse – 17. gs. Izmēri: saglabājies – platumā – 7,7 cm, garumā – 17,5 cm). Atraduma vieta: Rīdzenes iela 38, Vaļņu iela 48/50 – kvartāls starp Rīdzenes, 13. janvāra un Vaļņu ielu, 2009. g. Izpētes vadītājs: Uldis Kalējs.
Rīgā 16. gs. otrajā pusē un 17. gs. liekas, ka bija iecienītas maza formāta grāmatiņas. Pirms vairāk nekā 70 gadiem veiktajos izrakumos blakus Pasta krājkases (1938.) laukumam, atrasts vēl viens mazas, bet biezākas (2 cm) grāmatas ādas iesējuma fragments, kura augstums tāpat bijis ap 10 cm. Vāka dekorējums vāji saglabājies, izņemot, ierāmējuma joslas – 6 un 4 mm platās pinuma lentes pa vāku perimetru. Centrālā daļā iespiests lielāks florālais dekors, no kura nolasāmi atsevišķi lapu un ziedu elementi. Uz muguras palikuši četri šauru (3 mm) grāmatas ribu iespiedumi.
Vecpilsētā, Rīdzenes un Vaļņu ielas galā, pie 13. janvāra ielas atrasti vairāki grāmatu vāki un apkalumi, kas liecina, ka 17. gadsimtā darbojies kāds grāmatu iesējējs.
Vairāku vāku un apkalumu atklāšana Rīdzenes un Vaļņu ielas galā pie 13. janvāra ielas, liecina par darbnīcas pastāvēšanu šajā vecpilsētas rajonā.
Apkalumi pēc to funkcijām iedalāmi trīs grupās – slēdžos, dekoratīvajos apkalumos un stiprinājumu apkalumos. Visplašāk pārstāvētā apkalumu grupa Vecrīgas arheoloģiskajā materiālā ir slēdži un to fragmenti, kas ne tikai rotāja grāmatu, bet arī nodrošināja, ka tā paliek cieši aizvērta, tādā veidā aizsargājot lapas no putekļiem un saules gaismas, kā arī vākus no deformācijas, kas varēja notikt mitruma iespaidā.
Vecrīgas arheoloģiskajā materiālā līdz šim nav konstatēti stiprinājumu apkalumi, toties dekoratīvos apkalumus pārstāv divi stūra un divi vidus apkalumi. Stūru un vidus apkalumiem raksturīgi puslodes un tabletes (t.s. kardināla cepures) formas izvirzījumi, uz kuriem balstījās guļus nolikta grāmata, tādejādi pasargājot to no nodiluma.
15. gadsimta caurumotais slēdzis ar vijas rotājumu. Veidots no pārlocītas skārda plāksnītes, kuras abas puses aptvērušas aizdares siksniņu, kas fiksēta ar trim kniedēm. Izmēri: garums – 5,1 cm; platums – 1,3-1,4 cm. Atraduma vieta: galerijas “Centrs” būvbedre, 2005. gads. Izpētes vadītājs: M. Lūsēns.
Divi 16. gadsimta T formas āķveida slēdži. Pirmais ar tam atbilstošo ķīļveida slēdža turētāju, kurā iestiprināta ass. Abi rotāti ar līniju un koncentrisku riņķu gravējumiem, malu slīpējumiem un profilētu galu, otram āķa galā vijuma ornamentu. Slēdža turētājs bijis pienaglots pie grāmatas vāka ar divām nagliņām, bet slēdži piesaistīti pie grāmatas ar ādas siksniņu, kas piekniedēta ar divām kniedēm un metāla plāksnīti.
Izmēri: slēdža turētāja garums – 2,4 cm; platums – 0,9-1,1 cm; pirmā slēdža garums – 5 cm; platums – 1,1-1,9 cm. Otrā slēdža garums – 8,2 cm; platums – 1,1-2,7 cm. Atraduma vieta: savrupatradums no Rīgas vēstures un senatnes pētītāju biedrības kolekcijas.
15.-16. gadsimta slēdža siksnas stiprinājums ar divām nagliņām un vāka ādas fragmentu. Veidots kā taisnstūris ar diviem nošķeltiem stūriem. Izmēri: garums – 1,1 cm; platums – 1,7 cm. Atraduma vieta: Doma pagalms, 1996. g. Izpētes vadītājs: A. Celmiņš
16. gadsimta caurumotie vienlaidus slēdži ar augu ornamentiem un galu slīpējumiem. Izmēri: pirmā slēdža kopējais garums – 11,3 cm; platums – 0,8-1,3 cm. Otrā slēdža kopējais garums – 9,9 cm; platuma – 0,6-1,1 cm. Atradumu vieta: galerijas “Centrs” būvlaukums, 2005. gads. Izpētes vadītājs: M. Lūsēns
16. gadsimta otrās puses, 17. gadsimta vienlaidus āķveida slēdzis ar augu ornamentu un ierāmētu uzrakstu “*I*H*E*S*V*S*”. Izmēri: garums – 7,4 cm; platums – 1,0-1,1 cm. Atraduma vieta: galerijas “Centrs” būvlaukums, 2005. gads. Izpētes vadītājs: M. Lūsēns.
16. gadsimta beigu, 17. gadsimta pirmās puses caurumots vienlaidus slēdzis, rotāts ar maskām un kartušām. Izmēri: garums – 10,6 cm; platums – 1,3-1,4 cm. Atraduma vieta: Jelgavas iela 1, 2014. gads. Izpētes vadītājs: M. Lūsēns.
17. gadsimta āķveida slēdzis ar augu ornamentu. Pie grāmatas vāka stiprināts ar pārlocītu un sakniedētu skārda sloksnīti, kas rotāta ar līniju ornamentiem. Izmēri: slēdža garums – 2,7 cm; platums – 1,1 cm; stiprinājuma garums – 2,6 cm; platums – 0,5 cm. Atraduma vieta: Rīdzenes iela 38, Vaļņu iela 48/50, 2009. gads. Izpētes vadītājs: U. Kalējs.
16. gadsimta grāmatas stūra apkalums ar segmentveida izvirzījumiem, līniju rotājumu un profilētām divām malām. Izmēri: garums – 3,1 cm; platums – 2,6 cm. Atraduma vieta: Rīdzenes iela 38, Vaļņu iela 48/50. Izpētes vadītājs: U. Kalējs.
15. gadsimta otrās puses, 16. gadsimta grāmatu vāku vidus apkalumi, rotāti ar augu ornamentiem. Lielākajam vidū pusloka formas izvirzījums, otram – tabletes, jeb t.s. kardināla cepures formas. Izmēri: lielākais – 5,1 x 5,3 cm; mazākais – 2,8 x 2,9 cm. Atraduma vieta: Rīdzenes iela 38, Vaļņu iela 48/50. Izpētes vadītājs: U. Kalējs.
Virtuālās izstādes autori: RVKM Arheoloģijas nodaļas Krājuma darba speciālisti Viktorija Bebre un Jānis Tereško.
Muzeja krājumā glabājas arī aprakstītā perioda grāmatas, kuru liktenis bijis labvēlīgāks – tās cauri gadsimtiem radušas vietu rīdzinieku privātajās vai pilsētas grāmatu krātuvēs. Virtuālās izstādes noslēgumā – divu izcilu sējumu attēli.
Bībele, 1689. gads. Ādas vākos ar metāla apkalumiem. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
un
Grāmata “CORPVS IVRIS CIVILIS. NOTIS ILLUSTRATUM”. 1652. gads. Pilsoņu tiesību likumu krājums. izdota Francijā (?). Titullapā un uz bloka augšgalā uzraksts “Rigisches Landgericht”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.
