Mencendorfa veikala preces
Eiropas modes preces firmas „August Mencendorff” veikalā 19.gs. beigās -20.gs. sākumā.
Muzeja krājumā esošie ar firmas veikalu saistītie eksponāti.
Kas ir modes preces? Tās ir veikalā nopērkamas visdažādākā veida lietas, kas noteiktā laika periodā ir aktuālas un kuru lietošana norāda uz lietotāja izsmalcinātu gaumi. Populārs ir teiciens, ka mode mainās. Bet apbrīnojami šokējošs ir atklājums, ka atsevišķi ražotāju produkti ir modē vienmēr – pirms vairāk kā simts gadiem un šodien, un, domājams, arī vēl tālā nākotnē. Labs tirgotājs cenšas savā veikalā pārdot moderno un labo. Pirms ieskatāmies Mencendorfu tirgotavas plauktos, īss ieskats pašas firmas vēsturē.
Mencendorfu dzimtas ciltskoka vecākie izpētītie zari aizsniedzas līdz 1469. gadam senajā Prūsijas teritorijā, tagadējā Vācijas vidienē – Altmarkā, kur līdz pat 1883. gadam Mencendorfu īpašumā ir muiža. 1762.gadā no Altmarkas uz Hamburgu izceļo Augusta Mencendorfa vectēvs- kuģu būvētājs, bet 1789.gadā no Hamburgas Tukumā ieceļo viņa dēls, kuram vēlāk seko arī citi brāļi, starp kuriem viens ir Augusta Mencendorfa tēvs – namdaris, bet viņa tēvabrālis ir vēlāk slavenās, jau 1800. gadā dibinātās Mencendorfu firmas „J. A. Mentzendorff& Co” Rīgā, Tirgoņu ielā 5/7 radītājs -Joahims Andreas Mencendorfs ( 1775-1856) 1, ar kuru cieši savijusies Augusta Mencendorfa ( 1821-1901) biogrāfija. 16 gadu vecumā Augusts kājām atnāk no dzimtās Durbes, lai uzsāktu mācekļa gaitas tēvabrāļa firmā, kas tirgojās ar koloniālprecēm, vīniem un degvīniem. Tur viņš pavada 25 gadus, bet pēc tam 1865. gadā nodibina savu koloniālpreču tirdzniecības uzņēmumu ar veikalu Grēcinieku ielā 14- „August Mentzendorff”, vēlāk Kungu ielā 13, kas ir tagadējā muzeja ēka. Abas firmas cieši sadarbojās, tādēļ abu plauktos bija preces no tiem pašiem avotiem, tāpat viņi sadarbojās ar radinieku firmām ārzemēs – Šveicē, Londonā, arī Krievijā un citur. Rīgas Mencendorfu firmas pasaules kara seku rezultātā 1920-jos gados savu darbību pārtrauca. Ģimenes tradīcijas 1924.-1939. gadā turpināja Augusta Mencendorfa dēls Alfrēds, kurš atvēra savu koloniālpreču veikalu Šķūņu ielā 6.
Pasaules atzītas kvalitātes preces ir kā uzticamas un iecienītas iepirkšanās vietas raksturotājas, kam, protams, klātesošs patīkams veikalnieks, kāds ir bijis Augusts Mencendorfs, kurš dēļ viņa draudzīgā rakstura, labās humora izjūtas un komunicēšanas spējas bijis laikabiedru īpaši iemīļots. Kā savās atmiņās par tēvu raksta Augusta dēls Alfrēds, „ viņš devīze bija-dzīvot un ļaut citiem dzīvot.”2
Lindt&Sprüngli
Kopš izgudrota un iekarojusi savu tirgu, šī smalkā Šveices šokolāde nekad nav izgājusi no modes, šodienas veikalu plauktos atrodas ekskluzīvajā un dārgākajā sadaļā.
Mencendorfa firma darbojusies kā Lindt&Sprüngli pārstāve Rīgā. Tas saistīts ar tirgotāju Mencendorfu dzimtas saiknēm ar Šveici, kas kļūst īpaši ciešas, kad 1894. gadā uz Šveici pārceļas dzīvot Vilhelms Mencendorfs (1848-1919) – mūsu Augusta Mencendorfa brālēna dēls.
Vēsture dažreiz ieceļ goda vietā centīgus un prasmīgus sava aroda pratējus. Aizsākums slavenajam zīmolam meklējams pavisam niecīgā Cīrihes vecpilsētas konfekšu veikaliņā, kurā Dāvids Špringli- Švarcs ar savu 29 gadus veco dēlu Rūdolfu Špringli- Ammanu sāk izgatavot jauna veida – cieto- šokolādi, cerot uz panākumiem, bet nenojaušot, ka viņu izgudrojumu daudzinās visā pasaulē un turpinās ražot vēl ļoti ilgi pēc pašu izgudrotāju nāves. Augusta Mencendorfa darbības laikā ekskluzīvā šokolāde intensīvi tiek eksportēta daudzās valstīs, 1915. gadā sasniedzot 20 valstu skaitu. No 1899.gada zīmolam pievienojas otra biznesa partnera Rodolfa Lindt uzvārds, kurš Bernes fabrikā izstrādā īpašas lietās šokolādes izgatavošanas metodes. Lai apmierinātu lielo pieprasījumu pēc modernās šokolādes, tiek paplašināts fabriku tīkls. Šodien – firmas ienākumi gadā sasniedz 900 miljonu Šveices franku.3
Kafija „Ideal”
Kopš atklāts uzmundrinošais dzēriens, modē ir laba kafija, modē ir ideāla kafija, un modē ir šo ideālu meklēt. Dažiem arī izdodas to atrast. Sava ideālas kafijas recepte bijusi arī A. Mencendorfa firmā radīta, uz vietas grauzdēta, pārdota gan līdznešanai, gan arī pagatavota dzeršanai uz vietas. 19.gs. beigu un 20.gs. sākuma kafijas dzērāju gaumei labi atbildusi, jo daudzkārt daiļliteratūrā minēta kā labākā Rīgā un Baltijā.4 Kafijas industrijā Latvijā 20.gs. sākumā parādās liela konkurence, populāras ir arī Taubes, Streiff, Ķuzes, Freimaņa u.c. izgatavotās kafijas. Klātesoši arī strīdi par to, kas tad īsti ir ideāla kafija. Vairumā gadījumu par ideālu nebūt nesauc pupiņu kafiju, bet gan iesala, cigoriņu, zīļu un kakao kafiju, par kuru teikts reklāmā, ka tā” garšo gandrīz tikpat labi kā kakao”.5 1912. gads ir iezīmīgs ar Thuma „Ideālas kafijas licenci”, kas atļauj Vācijā atklāto jauno kafijas pupiņu grauzdēšanas metodi ieviest arī Rīgas Streiff firmas darbā. Metodes pamatā ir Thuma atklājums, ka kafijas dažkārt negatīvā iedarbība uz cilvēka organismu saistīta nevis ar kofeīna daudzumu, kas ir 2-4 reizes mazāks nekā tējā, bet gan ar nepareizu grauzdēšanu. Ideāla kafija iegūstama, ja pupiņas pirms grauzdēšanas tiek rūpīgi notīrītas.6 Pēc šāda konkretizēta ideāla parādīšanās, protams, pieaug arī citu firmu vēlme gatavot ideālu kafiju. Mencendorfu kafijas noslēpums nav atminēts. Visticamāk, tās bijušas no Brazīlijas ievestas pupiņas. Grauzdēšanas process bijis firmas noslēpums, un tāds arī palicis. Gadiem ejot, problēma palikusi – meklējumi pēc ideālas kafijas vēl aizvien aktuāli.
Allažu Ķimelis jeb Mencendorfa Ķimelis.
1823. gadā barona fon Blankenhāgena Allažu muižā radītais liķieris lielā mērā par modes dzērienu kļūst tieši Mencendorfu firmas darbības rezultātā. Ķimeļa popularizēšanā sākotnēji ļoti nozīmīga ir jau pieminētā Augusta Mencendorfa tēvoča 1800. gadā dibinātā firma „J.A. Mentzendorff&Co”, kurai savā pastāvēšanas laikā bijusi šī dzēriena vienīgā ģenerālnoliktava Latvijā un kura vienīgā Allažu Ķimeli eksportējusi uz ārzemēm. Saprotams, ka tādēļ Ķimelis kļūst par svarīgu preci arī Augusta Mencendorfa veikalā.
Laikā starp 1886. un 1900. gadu alkohola eksports kopumā galvenokārt bijis divu firmu rokās – Mencendorfu un Volfšmitu. Salīdzinājumam7 :
Firma Pudeļu skaits gadā ( vid.) tūkstošos
1886-1890 1891-1895 1896-1900
„Mentzendorff&Co” 59,8 70,1 89,0
„Wolfschmidt&Co” 42,0 54,8 68,2
Citas firmas 7,0 6,4 8,4
Allažu Ķimeļa slava Eiropā tiek kaldināta īpaši, kad 1858. gadā no Altmarkas muižas nākušais Augusta Mencendorfa radinieks Ludvigs Mencendorfs ( 1823-1901) nodibina savu alkoholisko dzērienu firmu „Mentzendorff&Co” Londonā. Arī Ludvigs prasmi koloniālpreču tirdzniecībā apguvis Rīgā „J.A. Mentzendorff&Co”. Jau krietni agrāk, vēl pirms savas firmas nodibināšanas 1850. gadā Allažu Ķimeļa ražotājs barons fon Blankenhāgens izvēl talantīgo Ludvigu par sava dzēriena izplatīšanas jeb eksporta menedžeru Lielbritānijā, ļaujot slaveno liķieri prezentēt ar nosaukumu „Mentzendorff’ Kümmel”8 1851. gadā aizsākas Ķimeļa eksports caur Hamburgu ( vēl viena bāze, kur atrodas Mencendorfu radinieki) uz Londonu., 1853. gadā Ludvigs Mencendorfs atver savu Londonas biroju, bet 1858.gadā aizsākas lieltirgotavas firmas laiks, kura nav pārstājusi darboties līdz šai dienai. Līdz 1898. gadam firmu pārvalda Mencendorfi. Ludvigs apprec anglieti, viņa dēls Stenlijs jau ir īsts brits. Stenlija laikā tiek piesaistīti citi uzņēmuma īpašnieki.
Ķimeļa vēsturē arī bijuši savi līkloči. Fon Blankenhāgenu dzimtas liķiera recepte līdz ar dzimtu pēc izceļošanas nonāk Amsterdamā, kur tiek turpināta dzēriena izgatavošana. Šodienas Londonas firmas „Mentzendorff&Co.Ltd” reklāmās8 apgalvots, ka tieši viņu firmai Blankenhāgenu dzimta nodevusi savu recepti, pēc kuras no 1985. gada atsākta vēsturiskā Ķimeļa ražošana, kur tehniskais izgatavošanas process noris Gustava Eifeļa projektētā rūpnīcā Francijā. Firmas mājas lapā sniegts šodienas izgatavošanas procesa apraksts, uzsverot, ka katra pudele ir pildīta ar rokām, kā senajos laikos.
Īss ieskats slavenā dzēriena sākotnējās tapšanas vietas vēsturē.9
No 18. līdz 19. gadsimtam Allažu muižā bijušas ādu, cukura manufaktūras, degvīna, vara un stikla fabrikas. 1823. gadā te sāka ražot Allažu ķimeli. Muižas brūzis bija neliels, tomēr produkcijas apjoms bijis pamatīgs – ap 600 pudelēm dienā. Muiža cietusi gan 1905. gada revolūcijas laikā, kad tikusi nodedzināta. Allažmuižas pili pilnībā sagrāva 1. pasaules kara laikā, jo caur Allažiem gāja četrus kilometrus gara kaujas līnija.
Muižas īpašnieks Otto Blankenhāgens 1843. gadā uzsāka vēlāk pasaules atzinību iemantojušā liķiera (Allasch kummel) ražošanu. Baronu dzimtai tai laikā Allažos piederēja ne tikai lauki un lopi, bet bija arī stikla rūpnīca (tautā vēl saglabājies vietas nosaukums “Glāzšķūnis”), kurā gatavotas arī tumši zaļas stikla pudeles. Spirts esot vests no Sējas vai Mores brūžiem, bet cukurs – no Rīgas. Ķimenes esot kaltētas Cēskalnu rijas krāsnīs. Īsto Ķimeļa recepti esot zinājis tikai pats Blankenhāgens, bet receptes pamatā esot degvīns, ko ieguva, tvaicējot ķimeņu sēklas kopā ar spirtu, kam pievienoja nedaudz cukura un ķimeņu ēteriskās eļļas. Barons pilnīgā vientulībā pievienojis brūvējumam viņam vien zināmu sastāvu.
(Dzērienu ar tādu pašu nosaukumu vēl šodien ražo akciju sabiedrība “Latvijas Balzams”. Atšķirībā no oriģināla, kurā stiprums bija 42% (cukurs 10%), tagadējais dzēriens ir 40 grādu stiprs. 1924. gadā Berlīnē tiek ražots “Russischer Allasch Kummel”, bet pēc 2. pasaules kara arī citās valstīs mēģina darināt ķimeli – ASV koncerns Heublen ražoja “Arrow Allasch Kummel” (35%), Anžerā (Francijā) un Princetonā (Ņūdžersijā) ASV koncerns Cointreau ražoja “Eckau 00 Kummel Cursky” (40%). Ķimelis ražots arī Holandē, Čehoslovākijā un kādā firmā Hamburgā (Vācijā)
Mencendorfu tirgotais Ķimelis ir atkal „ topa prece”. Un aizsākusies jauna slavinājumu ēra. Lasām pircēju pozitīvās atsauksmes 8. Un piebilde – muzejs Mencendorfa nams ir uzsācis pozitīvu sadarbību ar Londonas firmu – gan informatīvo materiālu apmaiņā, gan, cerams, procesā, kas saucas – oriģinālā ķimeļa atgriešanās Rīgā.
Havanas cigāri
Visu laiku modes prece. Paralēli pārdoti arī vācu cigāri .
Mencendorfa muzeja krājumā iepirkts eksponāts – dāmu cigāri, kas tirgoti Mencendorfu veikalā 20.gs. sākumā, to importētājs ir šodien slavenā firma „McDonald&Sons”. Havanas cigāri Mencendorfu laikā galvenokārt pastarpināti ievesti no Spānijas un Amerikas, izmantojot arī radu tirdzniecības tīklu Vācijā. Šodien Spānija ir lielākā Havanas cigāru importētāja un ražotāja, izmantojot Kubas tabaku. Otrā vietā ir ASV.10 Šodien Havanas cigāru popularitāte un to zīmols tiek izmantoti, pat piesaistot pircēju parfimērijas nozarē – piem., vīriešu odekolona komplekts Havanas cigāru formā.11
Knorr produkti
Firmas logo saglabāts vācu firmas dibinātāja Karla Heinriha Knorr oriģinālais paraksts. Mencendorfu veikalos pārdoti tolaik slavenie Knorr graudu un pārslu izstrādājumi, starp tiem populārākie ir auzu milti. Gadu desmitu gaitā mainījusies produkcija, taču ne zīmola popularitāte. Firmas vēsture ir ļoti savdabīga. Meierdorfā dzimušais Agrikultūras produktu lieltirgotājs savu darbību uzsāk 1838. gadā, kad Heilbrunā nodibina savu kafijas fabriku. Lai ātri pabarotu savus strādniekus pusdienās, viņš uzsāk eksperimentus ar žāvētu dārzeņu pulveru izgatavošanu. 1873. gadā sāk šos izgudrojumus pārdot, bet 1885. gadā jau viņa toreizējā 3 unces zupa iekarojusi jau Austrijas, Šveices tirgu un uzsākusi triumfa gājienu citās valstīs. Heilbrunas fabrika strādā vēl šodien, ražojot „Knorr” produktus, bet par to, ka tās produkcija bijusi kafija, vēsta vien vēsture. Šodien ‘Knorr” produktus tirgo vairāk kā 80 valstīs, ne tikai Eiropā, bet arī Latīņamerikā, Āfrikā, Vidusāzijā un Āzijā, sasniedzot ap 3 miljonu EUR peļņu gadā.12
Tutti-Frutti
Mūsdienīgs produkts, bet ar šādu nosaukumu, kas itāļu valodā nozīmē „visi augļi” Mencendorfi tirgojuši augļu želejas jau 19.gs. 1921. gadā Tutti Frutti” ienāk no „Fazer” firmas Helsinkos kā īpašs produkcijas zīmols, tomēr oriģinālā garša tiek radīta 1924. gadā. Tās ir želejas un pastilas. Tādas želejkonfektes, kādas nopērkamas mūsdienu veikalos, ir tikai no 1989. gadā. Šodienas reklāma līdzīga tai, ko Mencendorfa veikala tirgonis būtu varējis teikt savam pircējam:
„Tutti Frutti sniedz svaigas, sulīgas garšas, spilgtas krāsas, aizraujošas formas un plašas izvēles iespējas. Tā ir vasara visa gada garumā. Dalies priekā!”13
Korff kakao
Ļoti iecienīts 1811. gadā radītais produkts 19. un 20. gs. Eiropā. Daudzviet uzsvērts, ka kakao ir smalkāks dzēriens kā kafija. Dažāda veida iepakojumos piedāvāts A. Mencendorfa veikalos jau no veikala dibināšanas laika. Ar Amsterdamu firmai ļoti cieši sakari, arī caur jau pieminēto fon Blankenhāgena dzimtu. Tiek ražots, piedāvāts un nopērkams vēl aizvien Latvijas veikalos.
Mencendorfu veikala plauktos virknējās vēl rinda citu kvalitatīvu zīmolu preču. Šajā ziņojumā aplūkoju populārākos. Svarīgi atzīmēt, ka tas bija veikals, kā tas norādīts rakstiskajās laikabiedru atmiņās, kurā varēja dabūt visu. Pat sarunāt guvernanti, pie kafijas tases pasūtīt vēlamo grāmatu un pat sarunāt, lai aizgādā kādu vēstuli vai paku uz vēlamo valsti vai vietējo pilsētu.14
Diemžēl, Mencendorfu firma savu veikalniecisko darbību ēkā Grēcinieku ielā 18 pārtrauc 1920. gadā. Jau minēju iemeslu – ekonomikas situāciju pēc 1.pasaules kara. Veikala telpas nonāk citu īpašnieku rokās. Paliek vēsture.
Atsauces:
1 Seuberlich Erich. Stammtafeln Deutsch-baltischer Geschlechter. Leipzig, 1927, s.336
2 D.A. Lēbers. Mencendorfa nams Rīgā. Rīga, 1992, 50.lpp.
3 www. lindt. com – 03.11.2010
4 A.. Deglava romāns „Rīga”, 2.daļa. Rīga, 1987, 173., 270.lpp.
5 Kakao- kafijas reklāma. LNB krājums.
6 Thum Ideal” licence.Rīga, 1912.gads. Latvijas Nacionālās b-kas krājumā.
7Očerki ekonomičeskoi istorii Latvii. Rīga, 1972, 543.lpp.
8 http://www.mentzendorff.co.uk – 15.11.2011
9 ziņas no : www.pilis.lv – Allažmuiža – 06.12.2010
10Ziņas no : www.havana-guide.com – 03.11.201
11 Cuba by Parfums des Champs – www. i. Ebayimg.com – 03.11.2010
12 no www.knorr.lv – 15.11.2010
13www.fazer.lv- 11.11.2010
14 Grosberg Oskar. Meschwalden. München, 1937, 208.lpp.
Saburowa Irina. Die Stadtder verlorenen Schiffe. Heidelberg, 1951, 18.lpp.
Pantenius Louise. Jugenderinnerungen aus dem alten Riga. Hannover, 1959, 9.lpp.
