Rīgas Doma krusteja
- gs. celtā Rīgas Doma krusteja ir izcils agrās gotikas meistardarbs Baltijā. 118 m garā trīsdaļīgā eja ir segta ar 29 krustveida velvēm, to ietver pret pagalmu vērsta arkāde ar kaļķakmens kolonnām.
Sākotnēji krusteja savienoja arhibīskapa katedrāli Rīgas Domu ar klosteri – augstākās garīdzniecības padomes jeb domkapitula mītni, kas atradās krustejas austrumu un dienvidu spārnā. Rietumu spārnā darbojās 1211. gadā dibinātā Domskola. Pēc reformācijas 16. gs. klosteris beidza pastāvēt un tā telpas izmantoja saimnieciskām vajadzībām. 1778. gadā virs krustejas austrumu spārna klostera telpu vietā uzbūvēja pilsētas bibliotēku – Kolonnu zāli, bet 1888./1889. gadā virs krustejas dienvidu un rietumu spārniem – telpas Doma muzejam un pilsētas arhīvam.
Krusteja vairākkārt restaurēta. Nišās virs arkādēm izvietoti to dzimtu, biedrību un korporāciju ģerboņi, kuras ziedoja līdzekļus krustejas un dārza atjaunošanai 19. gs. beigās. Pēdējā krustejas akmens dekoru konservācija, kā arī plaša Doma pagalma arheoloģiskā izpēte veikta 20. gs. 80.–90. gados. Pētījumos iegūtas nozīmīgas liecības par Doma būvvēsturi, Domskolas darbību, kā arī pagalmā ierīkoto kapsētu un viduslaiku bēru tradīcijām.
Krustejā eksponētas vairākas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja kolekcijas: lielgabali un to piederumi, Rīgai zudušu celtņu akmens dekoru un metālkalumu fragmenti, Pētera I pieminekļa ģipša kopija, arheoloģiskajos izrakumos iegūtie materiāli, t.sk. 2000. gada izrakumos Doma dārzā uzietais varbūtējais lībiešu elktēls, t.s. Salaspils akmens galva – viens no unikālākajiem atradumiem Latvijas arheologu praksē.
Pie Doma dienvidu sienas apskatāma Rīgas dibinātāja bīskapa Alberta skulptūra – 1897. gadā uzstādītā oriģināla (tēlnieks Karls Bernevics, arhitekts Vilhelms Neimanis) kopija – vācbaltiešu dāvinājums Rīgai tās 800 gadu jubilejā 2001. gadā.
