Alfreda Grāvera mantojums II

Starpkaru periodā Latvijā fotogrāfu aprindās valdīja rosīga dzīve. Netrūka amata meistaru, amatieru, dažādu kursu un fotogrāfisko pasākumu. Pateicoties viena 20. gadsimta pirmās puses fotogrāfa uzcītībai un skrupulozajam darbam, kā arī viņa ģimenes gādībai, ir saglabājies ievērojams kultūras un vēstures mantojums – Alfreda Grāvera fotogrāfiju kolekcija.

Līdzīgi kā citi mazpilsētu un lauku fotogrāfi, Grāvers galvenokārt fotografēja to, kas atradās vistuvāk – cilvēkus, dabu, notikumus, ikdienas dzīvi. Latvijas Fotogrāfijas muzeja komanda ir sagatavojusi virtuālo izstādi trīs daļās, lai iepazīstinātu ar Grāvera dzīvi un mantojumu.

Izstādes otrā daļa “Lubānas portrets” ir veltīta Lubānas ļaudīm un cilvēka portretam. Katru pilsētu raksturo cilvēki, kuri tajā dzīvo. Katra cilvēka dalība sabiedriskajā dzīvē ir bijusi nozīmīga, katra cilvēka devums pilsētai ir atstājis savu mantojumu, kuru mēs varam apskatīt šobrīd. I. Zvirgzdiņa vārdiem: “Alfreda Grāvera veikums bagātina priekšstatu par Lubānas notikumiem un cilvēkiem 20.gadsimta pirmajā pusē.”

Lauku reģionos un mazpilsētās fotogrāfam bija nozīmīga loma sabiedrības dzīvē. Svētku dienas nebija iespējams iztēloties bez fotogrāfa klātbūtnes. Izbraukumi, ikdienas darbi, neskaitāmās retušējot pavadītās stundas patērēja lielu daļu A. Grāvera enerģijas, pretim sniedzot iespēju piedalīties Lubānas ļaužu pašidentitātes veidošanā.

Lubānas mežsaimniecības skolas audzēkņi.

“1935. gadā Viļakā atklāja kursus mežsaimniekiem, Viļakas mežniecības skola darbu biedrības “Zvaigzne” mājā  Viļakā uzsāka 1935.gada 2.decembrī, bet 1938.gada 31.oktobrī Viļakas viengadīgā mežsaimniecības skola tiek pārcelta uz Lubānu un pārveidota par divgadīgo. Skola gatavoja zemākā līmeņa darbinieku.

Lubānas mežsaimniecības skola pēc 1944. gada darbu vairs neturpināja, tomēr tā deva savu ieguldījumu Latvijas mežu uzturēšanā un darbinieku izglītošanā. Tās beidzēju skaits piecos izlaidumos tuvojās pusotram simtam.” 

/Citāts no Ogres tehnikuma raksta “Latvijas mežsaimniecības izglītības līkločos.”/

Jau no fotogrāfijas pirmsākumiem, portrets ir bijis visvairāk pieprasītais fotogrāfijas žanrs. Fotosalonos uzņemtos portretus veido trīs grupas – portreti, dubultportreti un grupas portreti. Portretu uzdevums ir saglabāt cilvēka veidolu un identitāti. Šī žanra ietvaros fotogrāfija spēlē būtisku lomu personas, ģimenes un visas sabiedrības atmiņu konstruēšanā un saglabāšanā.

Mums aizejot, pēc mums paliek tikai atmiņas un labākajā gadījumā kāda fotogrāfija, kurai vienīgajai ir pa spēkam pierādīt to, ka mēs esam eksistējuši. Tieši tāpēc albumi ģimenēs tiek godāti un sargāti. Tie ir mūsu mazie ģimenes muzeji. Fotogrāfija ļāva notvert mirkli, padarīt to mūžīgu. Vai tas nav tas, pēc kā mēs visi tiecamies?

A. Grāvera stikla plates paraugs ar pielīmēto papīra loksni. Uz loksnes veikta negatīva numerācija, redzams fotogrāfa komentārs par attēlā redzamo – “17157 Griva 3 varoņi 6”. 

Izstādes pirmā daļa “Aiviekstes krastos” un A. Grāvera biogrāfija apskatāma šeit: Virtuālās izstādes I daļa

Lielākās A. Grāvera kolekcijas atrodas Latvijas Fotogrāfijas muzejā, kur glabājas ap 3200 priekšmetu. Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā atrodas apmēram 4200 priekšmeti.  Bez fotogrāfijām un stikla plašu negatīviem, muzejos artodami arī fotogrāfa negatīvu reģistra žurnāli, pierakstu klades un citi dokumenti. Fotogrāfijas muzejā glabājas dekoratīvā sētiņa, kuru Grāvers izmantoja savā salonā. Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrā iespējams apskatīt A. Grāvera oriģinālo salonkameru. Daļa materiālu joprojām atrodas pie ģimenes.

Virtuālajā izstādē redzamās fotogrāfijas ir no Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājuma.

Informācija par A. Grāveru apkopota no I. Zvirgzdiņa pētījuma, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja un Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra. Paldies par sadarbību!

Izstādi sagatavoja Sandis Zaķis, LFM krājuma glabātājs.

Noformēja Linda Muižniece, LFM sabiedrisko attiecību speciāliste.

Fotogrāfijas kārtībā, kā izvietotas:

1. Stikla plate ar pases fotogrāfijām. 20. gs. 10. – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM14400.
2. Zēns ar ziedu vainagu. 20. gs. 10.  – 50. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21086.
3. Četri Igaunijas armijas ložmetējnieki pie Maksima sistēmas balsta ložmetēja. 1919. gada 14. augusts. Stikla plates negatīvs. LFM14443.
4. Jaunietes pozē dubultportretam. 20. gs. 20.  – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM14384.
5. Jaunieši Lubānas meža skolas uniformās. 20.gs. 30. – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21530.
6. Vīrietis uniformā. 20.gs. 20. – 30. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21162.
7. Jaunieši Lubānas meža skolas uniformās. 20.gs. 30. – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21528.
8. Jaunieši Lubānas meža skolas uniformās. 20.gs. 20. – 30. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21514
9. Sievietes un maza zēna dubultportrets interjerā (iespējams, A. Grāvera sieva Līze ar dēlu). 20. gs. 20.  – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM14398.
10. Zēns ar suni. 20. gs. 20.  – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21139.
11. Divi jaunieši pie Latvijas karoga. 20. gs. 20.  – 30. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM14383.
12. Pāris pie automašīnas. 20. gs. 20.  – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM14382.
13. Trīs vīri sēž ap galdu. 20. gs. 20.  – 30. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21088.
14. Lubānas baznīcas zvans. 1920. gads. Stikla plates negatīvs. LFM21123.
15. Daudzbērnu ģimene. 20. gs. 20.  – 30. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21399.
16. Bērna portrets. 20. gs. 20.  – 30. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21177.
17. Blau kundze ar jauno vīru. 20. gs. 30.  – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM22006.
18. Jaunieši salonā. 20. gs. 20.  – 30. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21138.
19. Trīs draugi salonā. 20. gs. 20.  – 30. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM21159.
20. Stikla plates negatīva paraugs.
21. Grupas portrets ziemā. 20. gs. 20.  – 40. gadi. Stikla plates negatīvs. LFM14439.