Vīri pāriet uz tvaikoņiem.
Laikā, kad Latvijā būvēja buriniekus un ar tiem brauca pasaules jūrās, blakus burukuģiem tajās kursēja arī tvaikoņi. Sākumā tvaika dzinējus uzstādīja buriniekiem un tie brauca gan ar burām, gan tvaiku. Katram no šiem kuģniecības veidiem bija savas priekšrocības. Buriniekiem, pateicoties kuģu seklākai iegrimei, bija iespēja iebraukt mazākās ostās un upju grīvās. Tie varēja atļauties tērēt lielāku laiku kravas savākšanai pa mazajām ostām. Savukārt tvaikoņu priekšrocība bija galvenokārt braukšanas ātrums, neatkarība no laika apstākļiem, kā arī lielāka kravas ietilpība.
Tehniskajai attīstībai ejot uz priekšu, tvaikoņi ieņēma arvien redzamāku vietu jūras un starpkontinentu transportā. Krišjānis Valdemārs 1889. gadā rakstīja, ka pasaulē, pēc Francijas kuģu klasifikācijas biedrības Veritas apkopotiem datiem, gada laikā burukuģu skaits ir samazinājies par 2096 kuģiem, bet tvaikoņu skaits pieaudzis par 421 kuģi.
Vispārējā attīstība, palielinoties kravu pārvadājumiem ar tvaikoņiem, prasīja izdarīt pārkārtojumus arī jūrniecības izglītībā. Blakus vispārējiem jūrniecības priekšmetiem un ar buru kuģniecību saistītajām programmām jūrskolās sāka mācīt arī tvaikoņu apkalpei nepieciešamo.
Šīs vispārējās attīstības gaitā daļa kapteiņu un citu jūrnieku, kas savas darbības sākumā bija vadījuši buriniekus un strādājuši uz tiem, pārgāja darbā uz tvaikoņiem. To veicināja arī algas starpība – uz tvaikoņiem varēja saņemt lielākas algas. Tomēr leģendas par jūrnieku dzīvi vairāk saistījās ar burinieku laikmetu. Plaši zināms ir teiciens, ka agrāk bijuši koka kuģi un dzelzs vīri, bet tagad dzelzs kuģi un koka vīri.
Miķelis Veide (1869.09.10. Ainažu pag. – 1941.09. 15. Somu līcī) 1920. gadā. Beidzis Ainažu jūrskolu 1892. gadā kā tālbraucējs kapteinis. Burinieka Georg (1893.-1894.), tvaikoņu Consul Thorsoe , Christian Nebe (līdz Pirmajam pasaules karam), Latvijas Republikas tirdzniecības flotes tvaikoņa Kalpaks kapteinis (1926. – 1940.). 1940. gadā pēc Latvijas Republikas aneksijas pārcelts par kapteini uz tvaikoni Imanta, tad uz lietuviešu tvaikoni Kretinga, ko 1941. gadā ceļā uz Ļeņingradu Somu līcī sabombardēja Somijas aviācija; kapteinis gāja bojā kopā ar kuģi.
Miķelis Veide Ēģiptē 20. gs. sākumā.
Tvaikoņa Kalpaks komanda 20. gs. 30-tie gadi.
Tvaikonis Kalpaks 1934. gadā.
Jānis Beldavs (1876.12.06. Tulikas pag. Lančos, Igaunijā – 1935.12.13. Rīgā, apbedīts Vecmilgrāvja kapos) 1928. gadā. Beidzis Ainažu jūrskolu 1903. gadā kā tālbraucējs kapteinis. Burinieka Laima (1905. – 1907.), Kalps (1909. – 1913.) kapteinis. Pirmā pasaules kara laikā Rīgas biržas komitejas zemessmēlēja Rīga kapteinis, veicis padziļināšanas darbus Monzundas arhipelāgā Krievijas flotes vajadzībām. Pirmajos Latvijas Republikas pastāvēšanas gados Rīgas ostas ledlauža Hemmark, pēc tam kuģniecības sabiedrības Grauds tvaikoņu Evergunar (1929. -1930.), Everanna (1930. – 1934.) kapteinis.
Jānis Beldavs 1939. gadā.
Jūrnieka braukšanas grāmatiņa Nr. 1091, izdota Jānim Beldavam 1910. gadā.
Tālbraucēja kapteiņa diploms Nr. 30112, izdots Jānim Beldavam 1910. gadā.
Apliecība Nr. 368, izdota Jānim Beldavam Jēkaba d. 1902. gada 19. oktobrī, ka viņš atradies dienestā uz Krievijas tirdzniecības flotes kuģa Fortuna kā stūrmanis.
Apliecība Nr. 726, izdota Jānim Beldavam, Rīgā 1908. gada 22. oktobrī, par to, ka škipers (kapteinis),Jānis Beldavs atradies dienestā Krievijas tirdzniecības flotē no 1905. gad 15. oktobra līdz 1908. gad 4. oktobrim.
Kravas tvaikoņa Evergunar komanda 1928. gadā.
Ledus lāču mazuļi uz kravas tvaikoņa Evergunar klāja 1934. gadā.
Kravas tvaikonis Evergunar 1929. gadā.
Kravas tvaikoņa Everanna kurinātāji 1931. gadā.
Kravas tvaikonis Everanna 1929. gadā.
