Tvaikoņu ēra.

Dzelzs kuģi jeb tvaikoņi vagoja pasaules jūras un okeānus vēl pirms latviešu burukuģu laikmeta. Konkurējot ar tvaikoņiem, latvieši radīja savu burukuģu floti. Buriniekiem salīdzinājumā ar tvaikoņiem bija savas priekšrocības, piemēram, seklāka iegrime ļāva tiem iebraukt mazākās ostās, ko nevarēja lielie tvaika kuģi.

Savas labās puses bija arī tvaikoņiem – tie nebija atkarīgi no laika apstākļiem, varēja uzņemt lielākas kravas un, galvenais, īsākā laikā varēja sasniegt vajadzīgo ostu.

20. gadsimta sākumā latviešu burinieku bīstamais sāncensis – tvaikonis sāka ieņemt aizvien nozīmīgāku vietu.

Kristians Dāls jau 19. gadsimta beigās saprata, ka tehniskais progress Rietumeiropā liks burukuģu flotei atkāpties tvaikoņu priekšā un tāpēc mudināja ar šo situāciju rēķināties arī kuģīpašniekus:  Akmeņogļu dūmi dara mūsu kuģiniekiem vietām grūti saredzamus Anglijas krastus, tie paši tvaikoņu dūmi dara mūsu kuģu īpašniekiem nākotni tumšu un maz saredzamu (…) mūsu kuģu īpašniekiem jādomā krietnāki, kā tie varētu tikt pie tvaikoņiem, šiem zēģeļkuģu ienaidniekiem, jo vēl dažus gadus zēģeļkuģi varēs mēroties ar tvaikoņiem, tomēr nāks laiks, kad tas būs neiespējams.

Vidzemes kuģinieki tvaikoņus sāka izmantot daudz vēlāk nekā citur. Viņi par katru cenu centās atrast burukuģa sāncenša sliktās puses – uz tvaikoņiem esot vajadzīga daudz lielāka kuģa komanda, kas pārsniedz burukuģu komandas algas fondu, neesot arī viegli atrast speciālistu, kurš pārzinātu mašīnas utt

Par tvaikoņiem trāpīgi tolaik izteicies Vidzemes guberņas Kabļu pagasta kuģinieks M. Kleins:  Tvaikonis? Vai jūs arī zināt, cik maksā viena kuģa korpusa plāte? Es zinu – viena tāda plāte maksā vairāk nekā viss  koka kuģa korpuss, un tas nodedzina vienā dienā tik daudz ogļu, cik liels ir ienākums no mana buru kuģa trijos mēnešos. Ejiet pie velna ar saviem tvaikoņiem. Es jums priekš tiem nevienu kapeiku nedošu.

Tomēr nācās arī šiem vecajiem jūras vilkiem pierast pie jaunajiem laikiem un citas kārtības. Līdz pat Otrajam pasaules karam vēl daudzi Ainažu jūrskolas absolventi – Miķelis Veide, Jānis Beldavs, Jānis Šnore, Andrejs Čakste, Miķelis Vikmanis, Jānis Grasis, Jānis Zīlemans, Gusts Lielkalns un citi – vagoja pasaules jūras un okeānus ar tvaika kuģiem  Kuhrs, Laima, Kalps, Aija, Gaida, Everest, Everita, Astra un citiem. Un tāpat kā tolaik – burukuģu laikmetā – arī šajos gados viņi aiznesa Latvijas vārdu tālu pasaulē.