Ainažu jūrskolai – 160!

Skolas vajaga tādēļ, lai mūsu tēvuzeme ceļas godā un kuplumā pasaulē.

Krišjānis Valdemārs

Jūrskolas latviešiem? Šo lielo, bet tolaik tik grūti realizējamo ideju bija izauklējis Krišjānis Valdemārs (1825.12.02. Ārlavas pagasta Vecjunkuros – 1891.12.07. Maskavā, apbedīts Rīgā, Lielajos kapos) – sabiedriskais un kultūras darbinieks. Beidzis Tērbatas universitāti (1858).

1861. gadā viņš, valdības uzdevumā apceļodams Baltijas jūras piekrasti, ilgāk pakavējās Ainažos. Valdemārs ievēroja, ka šī miesta iedzīvotāji ar jūrābraukšanu bija jau tālu tikuši, tikai nevienam no viņiem nebija ne tālbraucēja stūrmaņa, ne kapteiņa diploma.

Krišjāņa Valdemāra iedrošināti, 1864. gadā daži Ainažu kabotāžnieki devās uz Pēterpili, kur paša Valdemāra dzīvoklī notika neliela naudas ziedošana jaundibināmajai jūrskolai Ainažos: Valdemārs deva 25 rubļus, Jānis Miķelsons, Juris Veide un Andrejs Veide – katrs 50, Oto Veide un Dāvids Martinsons – katrs 25 rubļus; pēcāk savus ziedojumus pievienoja arī vēl citi Ainažu kabotāžnieki. Par šiem naudas līdzekļiem 1864. gada 23. novembrī sāka darbu Ainažu jūrskola.

Piemineklis Krišjānim Valdemāram (1825 – 1891). Tēlniece Ilga Zandberga. Veidots 1988. gadā. Novietots Ainažu jūrskolas muzeja brīvdabas ekspozīcijā.

Šīs ir personas, kuru vārdus nebūs aizmirst tādēļ, ka bez viņu parakstiem jūrskolas nebūtu varēts nodibināt priekš zemniekiem.

Krišjānis Valdemārs

Skulptūru grupa Ainažu jūrskolas izveidošanas atbalstītājiem: Jānim Miķelsonam , Jurim un Andrejam Veidēm pie kartupeļu maisiem. Skulptūra tapusi, atceroties Ainažu zemniekus, kas veda uz Pēterburgu kartupeļus, lai par iegūto naudu varētu atvērt jūrskolu. Tēlnieks Kārlis Īle. Atklāta 2006. gadā. Novietota Ainažu jūrskolas muzeja brīvdabas ekspozīcijā.

Ainažu jūrskola sāka darbu kā pirmās jeb zemākās kategorijas jūrskola. Tā sagatavoja kabotāžas stūrmaņus un kapteiņus.  Pirmos trīs darbības gadus skola bija privāta mācību iestāde, valdība to nebija apstiprinājusi.

Ainažu jūrskolai nozīmīgs bija 1867.gads, kad, pamatojoties uz jūrskolas pirmo gadu pieredzi un pateicoties Krišjāņa Valdemāra nenogurstošai gādībai, Krievijas jūrniecības resors izdeva nolikumu par jauna tipa jūrskolu atvēršanu visā Krievijas impērijā. Latvijas teritorijā atklāja 11 jūrskolas. 1867. gada 27. jūnija likums noteica, ka mācībām jūrskolās jānotiek bez maksas, dzimtajā valodā un ka tās var apmeklēt visi, kas vēlas iegūt speciālas zināšanas jūras kuģniecībā. Pēc mācību apjoma jūrskolas tika iedalītas trīs tipos: pirmās pakāpes jūrskolas sagatavoja audzēkņus kabotāžas stūrmaņu pārbaudījumiem, otrās pakāpes – kabotāžas kapteiņu un tālbraucēju stūrmaņu pārbaudījumiem, trešās jeb augstākās pakāpes – tālbraucēju kapteiņu pārbaudījumiem.

1870. gadā Ainažu jūrskola ieguva otro kategoriju.

1880. gadā skola kļuva par trešās jeb augstākās kategorijas jūrskolu ar tiesībām sagatavot tālbraucēju kuģu vadītājus.

Ainažu jūrskolas pirmā ēka, kopš 1969. gada 20. jūlija Ainažu jūrskolas muzejs, 2022. gadā.

Ēka piederējusi kapteinim Jurim Veidem un lietota kā kalpu dzīvojamais nams.

Ēku un zemi 2001. – 2003. g. muzejam īpašumā uzdāvinājis Veides mantinieks Toms Nils Pelēkzirnis.

Ainažu jūrskolas otrā ēka (pa kreisi), celta 1870. gadā, 20. gs. sākumā. Palielinoties Ainažu jūrskolas audzēkņu skaitam, radās nepieciešamība pēc plašākas ēkas, kuru uzcēla par turīgo Ainažu zemnieku ziedotajiem līdzekļiem.

Ainažu jūrskolas trešā ēka (pa labi), celta 1902. gadā. 1902. gadā pie jūrskolas atvēra vēl trīs sagatavošanas klases, tā pārvēršot to par sešklasīgu jūrskolu. Pirmās trīs sagatavošanas klases palika1870. gadā celtajā ēkā. Abās ēkās kopā varēja mācīties 260 skolēni. 1920.-30. gados 1902.gadā celtajā ēkā bija Ainažu pamatskola, kura Otrā pasaules kara laikā nodega.

Jūs esat darbībā priekš vispārīga laba tīrais paraugs …

Krišjānis Valdemārs (vēstulē Kristianam Dālam, 1872)

Kristians Dāls (1839.04.19. Tallinā – 1904.08.27. Liepājā, apbedīts Ziemeļu kapos) – Ainažu jūrskolas skolotājs (no 1864) un priekšnieks. 19. gs. beigas.

Kristians Dāls dzimis 1839. gada 19. aprīlī Rēvelē (Tallinā) zviedru jūrnieku ģimenē. Pabeidzis reālskolu un dažas klases ģimnāzijā, viņš 15 gadu vecumā devies jūrā. 1853. gadā Dāls beidza Rēveles apriņķa skolu, pēc tam iestājās ģimnāzijā, bet tās pilnu kursu neapguva. Kā eksterns viņš 1857. gadā Rīgas pilsētas maģistrāta izveidotajā Valsts komisijā saņēma stūrmaņa diplomu, bet deviņus vēlāk – arī tālbraucēja kapteiņa diplomu. Liktenīgā tikšanās ar Ainažu kabotāžniekiem 1863. gadā mainīja Dāla plānus. Šos vīrus vienoja kopēja doma – latviešu un igauņu kuģniecības attīstīšana, un viņi atbalstīja Krišjāņa Valdemāra ideju par jūrskolu dibināšanu zemniekiem. Dāls atstāja nodrošināto jūrnieku amatu, lai 1864. gada 23. novembrī uzņemtos grūtos pedagoga pienākumus Ainažu jūrskolā. Latviešu valodu viņš apguva dažu mēnešu laikā un pirmos gadus strādāja bez atlīdzības.

Kristians Dāls bija tautskolotājs ar demokrātiskiem ideāliem, ko veiksmīgi piepildīja dzīvē.

Grūti pateikt vai Ainažu jūrskolai būtu bijuši tādi panākumi, ja nebūtu skolotāja Kristiana Dāla. Īpaši nozīmīga bija viņa izstrādātā mācību programma un darba metodika.

Jūrskolas klases rekonstrukcija Ainažu jūrskolas muzejā: uz sola Ainažu jūrskolnieku pierakstu klades, pie tāfeles skolotāja Nikolaja Raudsepa glezna un skolas priekšnieka Kristiana Dāla vaska figūra.

Ainažu jūrskolas skolotāji un audzēkņi. 20.gs. sākums.

Ainažu jūrskolas skolotāji un absolventi. 1889. gads.

Ainažu jūrskolnieki. No kreisās: Rūdolfs Voldemārs Kalniņš, Augusts Nicmanis, Mārtiņš Čakste. 20. gs. sākums.

Augusta Krastiņa tālbraucēja kapteiņa diploms Nr. 1353. 1910. gads.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Ainažu jūrskolu apvienoja ar Ventspils jūrskolu un evakuēja uz Hersonas guberņas Alešķiem (tagadējā Cjurupinska), kur tā darbojās no 1915. līdz 1917. gadam.

Mācības Ainažu jūrskolā atsākās 1918. gadā skolotāju Jūlija Erharda un Eduarda Dūņa vadībā. Skolā darbojās viena sagatavošanas klase un speciālā klase. Vācu okupācijas iestādes skolu atbalstīja un maksāja skolotājiem algas. 1918./19. mācību gadā speciālajā klasē mācījas 44 audzēkņi. 1919. gadā mācības pārtrauca igauņu baltgvardu iebrukums Ainažos. Pirmais pasaules bija iznīcinājis latviešu burukuģu flotes lielāko daļu.

1919. gadā Ainažu jūrskola savu darbu bija veiksmīgi pabeigusi. No 1864. līdz 1919. gadam tajā sagatavoja vairāk nekā 1000 diplomētu kapteiņu un stūrmaņu.