Jūrnieki no Kozenkraniusu dzimtas.

 

Kozenkraniusu dzimtas saknes meklējamas norvēģu zemē.

Tas bija ap 19. gs. vidu, kad Kārlis Kozenkraniuss ieradās Vidzemes guberņas Ainažu miestā un uzsāka kuģinieka gaitas. Viņš kļuva par t.s. Meža kapteini, vadīja Malkas jančus ar precēm ( malku, labību, linsēklām, miltiem, akmeņiem u.c.) uz Rīgu, Pērnavu, Pēterpili. Brauca tolaik gar krastu – tādā attālumā, lai tas būtu saredzams (tā arī radies nosaukums Meža kapteiņi). Šie reisi parasti notika vienreiz gadā, jo tie vienmēr ieilga, tomēr bija ļoti ienesīgi. Pateicoties tiem, sākās Rīgas jūras līča piekrastes lielais jūrniecības uzplaukuma laiks.

Kārlis Kozenkraniuss bija iekrājis jau starta kapitālu. Apņēma sievu Elzu Mägi un iegādājās Ainažu miestā īpašumu ar nosaukumu Dreijeri.

1864. gadā Ainažos uzsāka darboties jūrskola. Kārlis cieši nolēma, ka viņa dēli būs diplomēti kapteiņi. Viņš bija sapratis, ka jūrniecība ir tas arods, kas var nodrošināt pārtikušu, veiksmīgu dzīvi un paplašināt indivīda apziņu.

Izstādes autori: Ainažu jūrskolas muzeja vadītāja Iveta Erdmane un krājuma glabātāja Antra Dūcīte.

 

Kārlis Kozenkraniuss 20.gs. sākumā.

Elza Mägi, Kārļa Kozenkraniusa sieva 20. gs. sākumā.

Augusts un Voldemārs Kozenkraniusi Tallinā 20.gs. sākumā.

Jānis Kozenkraniuss 19. gs. beigās.

Kozenkraniusu dzimtas pēcteči Ainažu jūrskolas muzejā 2013. gadā.