Krišjānis Valdemārs (1825 – 1891)

Viņš bija cilvēks bez uzpūtības, lielības un iedomības, ļoti pieklājīgs, rāms, kurš valdzināja ar savu pieticīgo vienkāršību un saistīja un pārsteidza ar savām vispusīgajām zināšanām un visaptverošo garu, saprātu un izpratni.

Augusts Zandbergs

Jūrskolas latviešiem? Šo lielo, bet tolaik tik grūti realizējamo ideju bija izauklējis K.Valdemārs. Jūras plašums un varenība latvju censonī, kas pats nācis no pazemīgās vienkāršības jau bērnībā atstāja  neizdzēšamu iespaidu.

Studējot Tērbatā, 1857. gadā iznāca Valdemāra pirmais raksts par jūrniecību ‘’Par latviešu un igauņu iesaistīšanu jūrniecībā’’. 1861. gadā viņš, valdības uzdevumā apceļodams Baltijas jūras piekrasti, ilgāk pakavējās Ainažos. Valdemārs ievēroja, ka šī miesta iedzīvotāji ar jūrābraukšanu bija jau tālu tikuši.

Krišjāņa Valdemāra iedrošināti, 1864. gadā daži Ainažu kabotāžnieki devās uz Pēterpili, kur paša Valdemāra dzīvoklī notika naudas ziedošana jaundibināmajai jūrskolai Ainažos: Valdemārs deva 25 rubļus, Jānis Miķelsons, Juris Veide un Andrejs Veide – katrs 50, Oto Veide un Dāvids Martinsons – katrs 25 rubļus; pēcāk savus ziedojumus pievienoja arī vēl citi  Ainažu kabotāžnieki. Valdemārs no savas idejas neatkāpās ne soli, un viņš bija par vidutāju arī turpmākajā naudas vākšanā.

Tikai pateicoties Valdemāra enerģijai un neatlaidībai jūrskola Ainažos tika nodibināta!