Jūrnieku mājas VIII – Ainažu Jūrskolas muzejs

Kārlis Kozenkrānius (1826 . – 1888 .) kopā ar sievu Elzu Kozenkrānius dz. Magi (pēc tautības igauniete) (1848 . – 1922 .) 1875 . gadā nopērk mājas Ainažos ‘’Dreijerus’’. Zemesgabals Kārlim Kozenkrāniusam tika apstiprināts 1881. gada 15. jūnijā ar zemesgrāmatas Nr. 288 – 100 pūrvietas liels. Kārlis pēc nodarbošanās jūrnieks, turpina braukt jūrā ar kuģi ‘’Anna Catarina’’, lai pelnītu naudu ēkas izbūvēšanai.

Kārlim un Elzai bija septiņi bērni – Jānis (1866 . – 1961) . Marija Matilde (1870 . – 1950 .), Voldemārs (1879 . – ), Emīlija Rozālija (1873 . – 1955 .), Augusts (1878 . – 1915 .), Mārtiņš Otomārs (1884 . – 1886 .), Alide Katrine (1886 . – 1888 .).

Trīs no bērniem izvēlējās jūrnieka amatu – Jānis, Voldemārs un Augusts. Vecākā dēla jūrniecības gaitas pārtrauc tēva nāve 1888. gadā, kad viņam nācās uzņemties visas rūpes par saimniecību, kā arī brāļu Voldemāra un Augusta skolas gaitām Ainažu jūrskolā.

Īpašuma tiesības uz mājām ‘’Dreijeri’’ Jānis iegūst 1895. gada 3. augustā, pamatojoties uz viņa tēva Kārļa testamentu, rakstītu 1888. gada 22. janvārī, pēc Ainažu pagasta tiesas nospriešanas 1894. gada 29. martā. ‘’Dreijeru’’ mājas atdalītas no Ainažu muižas zemes ar Nr. 285. Zemes vērtība 6000 rubļu.

Kozenkrāniusu dzimta. 19. gs. b.

Ainažu jūrskolas absolvents Jānis Kozenkrānius ar ģimeni. 1953. gadā

Bardavi. Voldemāra Kozenkrāniusa māja. 20. gs. sāk.

Uz 1868. gadu ‘’Bardavi’’ pieder Veides dzimtai. 1897. gada 7. jūlija Vidzemes Landrātu kolēģijas apliecinājumā, saskaņā ar Vidzemes zemesgrāmatu, zemesgabala kopējā platība ir 16,05 desetīnas, no tām 0,87 desetīnas lauksaimniecībā neizmantojamā zeme, bet 15,18 desetīnas lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

1897. gadā, pēc Andreja Veides nāves, zemesgabalu par summu 1216 rubļu no Veides mantiniekiem iegādājas zemnieks Jēkabs Kalniņš (Zemesgrāmatas Reģ. Nr. 1361).

1906. gada 8. aprīlī zemnieks Jēkabs Kalniņš un 2. šķiras stūrmanis Voldemārs Kozenkrānius Kārļa d. noslēdz līgumu , kur redzams, ka V.Kozenkrānius iegādājies zemesgabalu ‘’Bardavi’’ ar zemesgrāmatas Nr. 1361.

Pēc Valsts statistiskās pārvaldes 1935. gada tautas skaitīšanas datiem mājās ‘’Bardavi’’

dzīvoja Voldemārs Kozenkrānius (dzimis 1881. g.), Berta Kozenkrāniusa (dzimusi 1880. g.), Hermanis Bērziņš (dzimis 1906.g.), Alfons Grāvers (dzimis 1929.g.).

1990. – tajos gados māju ‘’Bardavi’’ atguva V.Kozenkrāniusa pēcteči. Līdz 2010. gadam, kad jau māja bija neapskaužami sliktā stāvoklī, tur vēl dzīvoja cilvēki. Šobrīd māja stāv tukša un īpašums iet bojā.

Jāņa Kozenkrāniusa mazdēls Gunvars Iluss. Ainažu jūrskolas muzejā 2018. gadā

Jāņa Kozenkrāniusa mazdēls Gunvars Iluss savās atmiņās 2002. gadā rakstīja: ‘’….Pie kuģu būvēm ļoti aktīvu dalību ņēma vectēva māte Elza Magi – Kozenkrāniusa, saukta par ‘’Gošu’.

Viņa ar zirgu pieveda vīriem uz Kabli verķus un pārtiku, izrīkoja arī pie darbiem. Mani vecvecāki bija ļoti ticīgi cilvēki un šo mantojumu viņi arī atstājuši saviem bērniem un bērnubērniem. Bībele mājās tika turēta goda vietā. Katru svētdienu visi kopā turēja Dievvārdus. Vēl atceros, ka vecamtēvam bija mazs radioaparāts, pa kuru viņš svētdienās klausījās Dievvārdus no Somijas. Arī es tagad vēl dažreiz paklausos Dievkalpojumu no Somijas.

Vecātēva mājās bija arī ērģeles ar plēšām, kuras spēlēja gan vecaistēvs, gan vecāmāte.

Vecātēva istabā bija brūns skapis, pilns ar grāmatām, jūras kartēm un citām ‘’smalkām lietām’’. Bērni tur nedrīkstēja krāmēties. Vectēva pīpes pakšķināšana bija kā rituāls. Vispirms viņš ar pīpi no tabakdozes smēla tabaku, tad ar rādītājpirkstu piespieda to, pēcāk uzšķīla sērkociņu un sāka pakšķināt – uguns te dzisa, te atkal uzliesmoja. Viņš pīpi vienmēr arī iztīrīja, sitot pret galda malu. Vēl atceros, ka viņš vestes kabatā nēsāja pulksteni ar lielu ķēdi un vienmēr valkāja biezas, pašaustas linu bikses….’’