Ainažu jūrskolas 160 un muzeja 55 gadu jubilejas svinības!

Latviskā uzņēmībā un sīkstumā Ainažos, pirms 160 gadiem, tapa pirmā latviešu un igauņu jūrskola. Cariskajā Krievijā – jūrskolas latviešiem? Jūrskolas dzimtajā valodā? Pašiem sava burukuģu flote? Tās laikam bija neprātīgas domas. Bet latvieši iedrīkstējās. Viņi veidoja skolas, lai dotu saviem dēliem iespēju izrauties aiz horizonta, un sāka būvēt burukuģus, radot veselu floti. Šie celmlauži bija Krišjānis Valdemārs, Kristians Dāls, vidzemnieki brāļi Veides, Miķelsoni un citi. Tie bija vīri, kuriem radās dūša stāties pretī cara laika ierēdņiem un vācu baronu “nē”. Toreiz šos vīrus vadīja mīlestība – pret dzimto vietu, saviem tuviniekiem, savu darbu – un ticību, ka izdosies.

Muzejs ir pamatu pamats Latvijas vēsturei.

  Kapteinis Hugo Legzdiņš

1969.gada 20.jūlijā vecajā kapteiņa Jura Veides kalpu namiņā tika atvērts muzejs.

Līdz ar muzeja atklāšanu cilvēki vairāk sāka interesēties par savu dzimtu vēsturi, sāka pētīt to ģeneoloģiju, meklēt senos priekšmetus. Apjaušot savas dzimtas saknes, veidojās godbijība pret paaudžu atstāto mantojumu.                                                                                                                                   Nu jau 50 gadus muzejs vāc, glabā materiālus par Ainažu jūrskolu un kuģošanu, kā arī popularizē latviešu jūrā braukšanas ideju un rūpējas par to, lai latviešu jūrniecības gars turpinātu dzīvot.