Kapteiņu bildes
Laikaposmu no 19. gs. pirmās puses līdz 20. gs. sākumam Latvijas vēsturē dēvē arī par burinieku laikmetu. Tas bija laiks, kad Vidzemē un Kurzemē uzbūvēja ap 550 tāliem braucieniem piemērotus buru kuģus. Latviešu buru kuģu braucieni uz ārzemju ostām iesākās ar K.Dāla vadītā buru kuģa ”Katarina” braucienu uz Rietumeiropu. Latvieši kuģoja galvenokārt pa Baltijas jūru, Balto jūru, Ziemeļjūru un Vidusjūru. No 1890. gada līdz 1910. gadam Eiropas ūdeņos ik gadu kuģoja ap 170 latviešu koka kuģi. Latviešu kapteiņi ar vietējo iedzīvotāju būvētiem buriniekiem uz Ameriku sāka zēģelēt no 1885. gada. Buru kuģu laikmets beidzās pēc pirmā Pasaules kara, kad tika iznīcināta lielākā daļa latviešu buru kuģu flotes. Ainažu jūrskolas absolventi savas jūrnieku gaitas turpināja uz tvaikoņiem.
Trīsmastu gafelšoneris ”Lilly”. Ūdenī nolaists 1887.g. Ķirbižos.
Trīsmastu gafelšoneris ”Peter Paul”. Ūdenī nolaists 1873. g. Duntē. Kapteinis J.Šnore. Gleznota 1877. gadā.
Trīsmastu burinieks ”Mathilde Hennings”. Ūdenī nolaists 1898. g. Ainažos. Kapteinis M.Miķelsons.
Trīsmastu barkentīna ”Lenu”. Būvēta Igaunijā. Kapteinis A.Grants. Gleznas autore – Ainažu jūrskolas absolventa J.Marksona mazmeita D.Kespere.
Divmastu burinieks ”Markus”. Būvēts Igaunijā. Gleznas autore – Ainažu jūrskolas absolventa J.Marksona mazmeita D.Kespere.
Trīsmastu burinieks ”Juliane – Pauline”. Būvēts 1870. g. Hedemestē. Kapteinis G.Martinsons. Gleznas autore – Ainažu jūrskolas absolventa J.Marksona mazmeita D.Kespere.
Tvaikonis. Uz borta uzraksts ”Lettonia”. Gleznas autors – Ainažu jūrskolas absolventa K.Kariņa dēls V.Kariņš, 1987. g.
Tvaikonis ”Spīdola”. Gleznas autors H.Dzirnups, 1930. g.
