Krišjāņa Valdemāra jūrskolai – 100

Pirms simts gadiem, 1920. gada 28. novembrī Rīgā atklāja pirmo jūrskolu jaunajā valstī – Latvijas Republikā. Muzejā skatāma nozīmīgajai jūrnieku kalvei veltīta ekspresizstāde “Krišjāņa Valdemāra jūrskolai – 100”. Tā izzinoši un vizuāli bagātina Latvijas kuģniecības vēstures pastāvīgo ekspozīciju. Izstādītas muzeja krājumā glabātās “Krišjāņa Valdemāra jūrskolas” vēstures liecības – fotogrāfijas, dokumenti, mācību grāmatas, ar jūrniecības zinību apguvi saistīti priekšmeti.

Sākotnēji “Krišjāņa Valdemāra jūrskolā” bija četrklasīga Kuģu vadītāju nodaļa, bet, strauji pieaugot Latvijas tirdzniecības flotei, 1925. gadā skolā atvēra Kuģu mehāniķu nodaļu, līdz ar to, turpmāk tās nosaukums bija “Krišjāņa Valdemāra Kuģu vadītāju un mehāniķu skola”. Visu pastāvēšanas laiku tā bija galvenā Latvijas Republikas jūrskola. Tās sekmīgā darbība, sagatavojot diplomētus jūrniekus, ierakstīja slavenu lappusi Latvijas jūrniecības izglītības vēsturē.

Sakarā ar Latvijas kara flotes papildināšanu ar jauniem kuģiem, jūrskola sniedza teorētisko izglītību jūrniecības priekšmetos nākamajiem virsniekiem. Skola gatavoja kuģu vadītājus un mehāniķus arī nelielajai Lietuvas tirdzniecības flotei. Līdztekus diplomēto jūrnieku sagatavošanai, jūrskola rīkoja dažādus kuģniecībai nepieciešamus kursus. Skolā darbojās radiotelegrāfistu, piekrastes braucēju velkoņu, burinieku, motorburinieku un jūras liellaivu vadītāju, kuģu pavāru un saimniecības vadītāju, iekšējo ūdeņu tvaikoņu vadītāju un mašīnistu kursi. No 1927. gada jūras prakses nodrošināšanai skolas rīcībā bija motorburinieks “Jūrnieks”.

Jūrskolas skolotāju sastāvu veidoja bijušās Mangaļu tālbraucēju jūrskolas skolotāji, kas 1920. gadā atgriezās no pasaules kara evakuācijas Krievijā, kā arī pieredzējuši jūrniecības darbinieki. Jūrskola izdeva tās skolotāju veidotas mācību grāmatas speciālajos priekšmetos latviešu valodā. Audzēkņi ieguva grāmatas astronomijā, navigācijā un kuģu mehānikā. No 1926. gada jūrskola piecos laidienos izdeva “Kuģniecības gada grāmatu”, kas bija pirmais šāds izdevums Latvijas Republikā.

1940. gadā PSRS okupēja Latviju. Skolai tika jauns nosaukums – “Rīgas jūras tehnikums”. Mainījās arī jūrskolas programmas. Represijas skāra esošos un bijušos jūrskolas skolotājus, audzēkņus un absolventus. Padomju vara arestēja un nošāva skolas direktoru Ernestu Kalniņu.

Nacistiskās Vācijas okupācijā jūrskola turpināja darbību un tā atguva savu iepriekšējo nosaukumu. Kopš 1922. gada mācību iestāde atradās Rīgas Jūrnieku nama ēkā Klīversalā, pie Āgenskalna līča, bet 1941. gadā skolu pārvietoja uz ēku Kuģu ielā 15. Par skolas direktoru iecēla tālbraucēju kapteini, jūrskolotāju Pauli Neimani. 2. pasaules karš un okupācijas iespaidoja mācību procesu, jūrskolotāju un audzēkņu dzīvi. Pēdējais jūrskolas izlaidums bija 1944. gada 4. aprīlī. Vācu karaspēks, atkāpjoties no Rīgas, uzspridzināja Rīgas Jūrnieku namu.

Skolas karoga saņemšanas ceremonijā 1937. gadā, finanšu ministrs Ludvigs Ēķis teicis: “Lai šī diena un šis karogs vienmēr un visur jums atgādina tēvzemi, jo vienīgi šai zemē jums ir pamats. Lai tas atgādina arī Krišjāņa Valdemāra vārdu un viņa atziņu, ka jūrā braukšanai ir svarīga tautsaimnieciska nozīme. Karogs lai atgādina arī jūsu pienākumus pret tēvu zemi un iededzina sirdīs karstu mīlestību pret savu tautu un valsti.”

Izstāde būs aplūkojama līdz 2022. gada 30. aprīlim.

Attēlā: Rīgas Jūrnieku nams, kurā atradās Krišjāņa Valdemāra jūrskola, 1939. gads. Fotogrāfs nezināms. Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājums.