Mājas kapela
Kapela vai brīvmūrnieku rituālu telpa
Diskusijas, izbrīnu un atšķirīgus viedokļus telpas funkcijas vērtējumā radījis griestu gleznojuma atsegums ar Ticības, Cerības un Mīlestības alegorijām. Kompozīcijas centrā Mīlestības alegorijas roka ar kvēlojošu sirdi – dievišķās mīlestības un Kristus ciešanu, sāpju simbols, arī norāde uz iedzimtā grēka izpirkšanu, jo sirds ir ābolveida. Šis centrs savieno visus tālākos kompozīcijas punktus, centrālās vienojošās asis virzot uz visu tēlu rokām, kurās atrodas svarīgi reliģiski simboli: enkurs- cerības, patstāvības un uzticamības simbols, biķeris – glābšanās, dieva dota likteņa simbols, un Svētā vakarēdiena vīna simbols, kura jēga ir pārtapt par Kristus asinīm. Šāda kompozīcija iecienīta jau no viduslaikiem, taču par gleznojuma tapšanas laiku norāda alegoriju – sieviešu tēlu – 18. gs. kleitas un tēlojuma maniere. Vienā kompozīcijā ar griestu gleznojumu risināts telpas sienu dekorējums, joslās dažādi variējot augu un ziedu, augļu ornamentālos motīvus. Aplūkotais telpas gleznojums varētu būt atbilstošs un nozīmīgs dekors gan katoļu mājas kapelai, gan brīvmūrnieku rituālu telpai. Ņemot vērā 18.gs. situāciju Rīgā, abos gadījumos telpai piemitis slepenības raksturs. Katoļu kapela tālaika luterāniskās Rīgas pašā centrā? Slepenās filozofiskās brīvmūrnieku brālības norišu vieta? Diemžēl, pagaidām trūkst dokumentāru pierādījumu telpas funkcijai.