17.gadsimta virtuve

Manteļvirtuve un ēdamtelpa

Neparasto var ieraudzīt 17.gadsimta manteļvirtuvē, kuras skurstenī acīgam vērotājam debesis skatāmas. Jau pats atklātais pavards ( ugunskurs telpā) raisa saskarsmes sajūtu ar tālu senatni. Senajā virtuvē par sadzīves apstākļu progresu (?) atgādina svečturis ar regulējamu augstumu, skalu un šķilu plēsēji, arī šodienas cilvēkam jocīgie gludekļi un citas lietas.

Lai nokļūtu manteļskursteņa jeb apvalkdūmeņa telpā, jāiziet cauri ēdamtelpai ar 17.gs. beigu posma griestu gleznojumiem. Uzmanības vērts ir arī nelielais sienu gleznojuma fragments, kas datējams ar 18.gs. sākumu – no iluzora balkona vai balustrādes vērojama pilsētas ainava. Telpas interjerā 16.gs. ozolkoka skapis ir viens no muzeja vecākajiem eksponātiem. Oriģināls ir 17. gadsimta sienas pulkstenis, mehāniskā modinātājpulksteņa radinieks, ar mums pierasto metāla skaņas vāciņu. Pulkstenis, kā tolaik ļoti dārga lieta, mantots un godā turēts arī nākošajā – 18. gadsimtā. Savdabīgi, ka tad īpašniekam licies svarīgi uz apgleznotā metāla laikrāža korpusa uzgleznot savu un sievas portretu. Varbūt tā bijusi cenšanās iezīmēt un ietekmēt savu laiku lielajā laika ritumā. Grīdu klāj keramikas flīžu segums, kas pēc analoģijām izgatavots Lodes rūpnīcā. Logos aplūkojami Mazās ģildes kādreizējā verandas loga vitrāžu fragmenti, izgatavoti 1888.gadā Hannoveres stiklinieku darbnīcā “Henning&Andre”.