2018. - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja 245. gadskārtas gads!
***
Muzejs informē, ka 15. un 16. decembrī muzeja ekspozīcija būs apskatāma daļēji sakarā ar muzejā notiekošo pasākumu. Ieejas maksa šajā laikā - samazināta.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!
***
Muzejs aicina!🎄
Svētdien, 16. decembrī🎄 Ģimenes diena
🎄 Rīgas doma baznīcas un krustejas stāsti
🎄Programmā:
🎄14.00 ekskursija „Rīgas Domā, Rīgas Doma krustejā un dārzā – leģendas un vēstures liecības”🎄 
🎄11.15 - 16.30 🎄Radošā darbnīca bērniem muzeja ekspozīcijā“Ziemassvētku gaidīšanas darbiņi”🎄
🎄Īpaši draudzīgā Ģimenes dienas ieejas maksa: pieaugušajiem EUR 2,50; pensionāriem un studentiem EUR 1,50; skolēniem EUR 0,50; pirmsskolas vecuma bērniem – brīva ieeja
***
4. decembrī muzejā notika konference "Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja zinātniskie lasījumi". Tās gaitā muzeja vēsturnieki sniedza sekojošos priekšlasījumus par pētītajām tēmām:
>Andris Cekuls "Rīgas ostas kapteiņa dienests, tā darbības pārskats Rīgas ostā 17.-21.gs." ;
>Inga Karlštrēma "Rīgas spīķeru kvartāla attīstība 19. gadsimtā: pilsētbūvnieciskais aspekts";
>Zane Krūmiņa "Priekšvēlēšanu cīņu aģitācija Rīgas pilsētas pašvaldību vēlēšanās 1920. - 1928. gadā";
>Agita Ančupāne/ lasa Renāte Bergmane "Valstspapīru spiestuves izveidošana un pirmie darbības gadi. 1919.-1921."
***
Muzejs aicina! 
izstāde "Kur gūšu Latvijas spēku?"(A.Brigadere)
Izstāde veltīta Latvijas valsts simtgadei
Izstāde, stāstot četru cilvēku likteņstāstus, atklāj jaunās Latvijas valsts veidošanā un stiprināšanā būtiskās finanšu, kultūras, politikas, veselības un sociālās aprūpes jomas. Personības, kuru dzīves pēdas ved cauri izstādei ir: Ivande Kaija (1876-1942) - rakstniece, žurnāliste un sabiedriskā darbiniece, Mērija Grīnberga (1881–1973) - latviešu tautas daiļamatniecības pētniece un popularizētāja, Klāra Kalniņa (1874–1964) - politiķe un sieviešu tiesību aizstāve, Marta Celmiņa (1880–1937) - žēlsirdīgā māsa un sabiedriskā darbiniece.
>>Izstādē eksponētie dokumentālie muzeju, arhīva un privāto kolekciju materiāli, kinohroniku kadri, audioieraksti, fotogrāfijas un autentiski priekšmeti sniedz iespēju izzināt, sajust, vizualizēt, saprast Latvijas valsts veidošanas laika ritmu un realitāti.
>>Izstādes nosaukumā liktajam Annas Brigaderes dzejas rindas jautājumam, tam sekojošās atbildes apliecinājumu ekspozīcijas vēstījums rod Latvijas vēsturē, Latvijas cilvēkos: "Kur gūšu Latvijas spēku?/ Pats viņas spēks ja tiksi./ Kā celšu Latvijas ēku?/ Sirdi ja pamatā liksi".   >>Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Initas Dzelmes un Indras Lūkinas privātkolekcijām. >>Izstādi atbalsta LR Kultūras ministrija.
Izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada 1. decembrim.
Detalizētāk - sadaļā Izstādes.
***
Cienījamie skolotāji, skolēni, vecāki! Muzejs aicina skolēnus iepazīt Rīgas un Latvijas vēstures reālijas, piedaloties kādā no muzeja piedāvātajām tematiskajām izglītojošajām programmām. Detalizētāka informācija sadaļā - Skolām.
***
Muzejs aicina apmeklēt izstādes -
"Dziesmu svētku relikvijas. 1873 – 2013" (līdz 30. decembrim) un 
"Lietots Rīgā. 19.gs. otrā puse – 1918.gads”.
>>>Izstādē “Dziesmu svētku relikvijas. 1873 – 2013”  ir retā iespēja vienkopus skatīt dažādās Dziesmu svētku relikvijas - dalībnieku un diriģentu nozīmes, dziesmu karu godalgas un pirmo reizi – pēc Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas darinātos Dziesmu svētku karogus.
>>>Izstāde “Lietots Rīgā. 19. gs. otrā puse – 1918. gads”  stāsta par Rīgu un tās ļaudīm 19. gs. otrajā pusē un 20. gs sākumā, kad notika rūpniecības un tirdzniecības strauja attīstība, ietekmējot pilsētnieku ikdienas dzīvi un ieradumus.
Deatalizētāk - sadaļā IZSTĀDES.
*** 
klajā nākusi grāmata  “1920.–1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās” - 1. sējums “1920.–1922. gads”
Unikāli Latvijas valsts vēstures dokumentāli materiāli apkopoti grāmatā “1920.–1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās” - 1. sējums “1920.–1922. gads”.
Apjomīgais izdevums – pētījums tapis Valsts kancelejas kopdarbībā ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rakstniecības un mūzikas muzeju un oficiālo izdevumu “Latvijas Vēstnesis”. 
Tas ir stāsts par Latvijas valsts sākotni, pirmo reizi apkopotā veidā publicējot Valdības sēžu protokolus (arī slepenos protokolus), kas papildināti ar komentāriem un lasāmi kontekstā ar valsts sākumposma gaisotni raksturojošām preses ziņām, notikumu tiešo dalībnieku dienasgrāmatu un atmiņu fragmentiem un dokumentiem.
20. gs. 20. gadu sākumu vizualizē bagātīgs fotogrāfiju un citu attēlu klāsts. Grāmatas lappusēs varēs uzzināt, kas bija tie cilvēki, kuri valdības sastāvā un citos amatos turpināja nostiprināt Latvijas valsti, cik daudzveidīgi bija valdībai izskatāmie jautājumi, kāda sabiedrības vērtējumā bija jaunveidotā ierēdniecība, kā tika noteiktas valsts robežas un panākta valsts starptautiskā atzīšana, kā aizsākās Preses balles tradīcija un Kultūras fonda darbība, kāds bija Ministru kabineta darbvedības regulējums un Rundāles pils stāvoklis, varēs iepazīt zināmus valstsvīrus mazāk zināmos rakursos, varēs arī ieraudzīt, kāds izskatījās Ministru kabineta iecerētais Ozola vaiņaga ordenis, ugunsgrēkā cietušais Satversmes sapulces nams, kara kuģis “Virsaitis” un vēl... Vairākiem tā laika būtiskākiem notikumiem papildus veltīti īpaši atvērumi. Sējumu bagātina Dr. hist. profesora A.Strangas ievadeseja – spilgts Latvijas valsts 20. gadu pirmās puses kultūrvēsturisks portretējums.
***
Latvijas muzeju kopizstāde “Latvijas gadsimts” 
Izstāde “Latvijas gadsimts”, veltīta Latvijas 100 valstiskuma gadiem, ir līdz šim vērienīgākā nozares vēsturē – pirmo reizi vienas izstādes veidošanā piedalās vairāk kā 60 Latvijas muzeji, arī Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs. Izstādes mākslinieciskā risinājuma veidotāji un īstenotāji ir dizaina birojs “H2E”. Izstāde notiek Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pašreizējās telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Izstāde būs atvērta trīs gadus, sākot no 2018. gada 3. maija. Tās mērķis ir rosināt domāt par Latvijas vēsturi kā sarežģītu pārmantotības un pārmaiņu stāstu. 11 tematiskajās sadaļās aptverta Latvijas vēsturi no 1918. līdz 2004. gadam.
Informācija izstādi pieejama vietnē www.latvijasgadsimts.lv.

***     
Sudraba kauss "XXI gadsimta Renesanse"
Muzejs un banka "Baltic International Bank" piedāvā iespēju apskatīt unikālu mākslas darbu - Sudraba kausu „XXI GADSIMTA RENESANSE”. Mākslinieka Oļega Auzera un viņa audzēkņu veidotais sudraba mākslas darbs - Kauss „XXI gadsimta Renesanse” ir iespaidīgs gan formā, gan saturā. Meistara prasmīgajās rokās sudrabs ieguvis fascinējoši plastisku izteiksmību, radot kausu, kurā estētisks baudījums apvienots ar domas piesātinājumu.
Kauss "XXI gadsimta Renesanse" ir īpašs arī izmēros. Tā augstums ir 120 cm, svars - 35,37 kilogrami. Sudraba kausā ietverti labklājības, veiksmes un dzīvības simboli. Kausa aizmugurējā daļā izvietota apzeltīta gravīra, kurā simboliski atspoguļots naudas ceļš no senās Ķīnas līdz XXI gadsimta Rīgai. Unikālais mākslas darbs apskatāms muzeja Sudraba kabinetā.