Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs - ANNO 1773
*** Muzejs aicina! Svētdien, 20. oktobrī - Ğimenes diena "Kapu tradīcijas Rīgā senatnē un šodien". Programmā: 12.00 un 14.00 ekskursija Senču pieminēšanas un apbedīšanas tradīcijas laiku lokos". Ekskursijas vadīs muzeja pedagoğe, vēsturniece Irēna Strēle. No 11.00-17.00 - radošäs darbošanās vieta bērniem kopä ar vecākiem "Zïmē ieraudzīto, izjusto! Mini mīklas, uzzīmē atminējumus!". Programmas apmeklējums - ar muzeja ieejas biļeti.
***
Izstāde “Nosargātā Rīga. Bermontiādei - 100” 
Izstāde sniedz iespēju ieskatīties fotogrāfa Viļa Rīdzenieka stikla plašu negatīvos un fotogrāfijās, kas uzņemtas cīņu laikā, kā arī iepazīties ar tā laika presē publicētajiem paziņojumiem par notikumiem Rīgas ielās.
Bermontiāde bija daļa no Latvijas Neatkarības kara cīņām, kas izvērtās par nopietnu pārbaudījumu Rīgas iedzīvotājiem un pilsētai. Cīņas, kas norisinājās no 1919. gada 8. oktobra līdz 11. novembrim, abos Daugavas krastos nodarīja pilsētai lielāku postu nekā Pirmais pasaules karš, tomēr Rīga tika nosargāta.
Izstāde eksponēta no 9.10.-1.12.2019.
***
Izglītojošu ekskursiju ciklsVecrīga - zināmā un nezināmā” -
tūristu gidiem un interesentiem no 7. līdz 13. oktobrim,
darbdienās - 16.00, sestdien un svētdien – 11.00.
Pulcēšanās un reģistrēšanās uz katru ekskursiju – muzeja vestibilā, tās norise – Vecrīgā. Ekskursijas vadīs vēsturnieki, kas specializējušies Rīgas vēstures izpētē. 
 Ekskursiju cikla “Vecrīga - zināmā un nezināmā” programma:
Pirmdien, 7. oktobrī plkst. 16.00 ekskursiju “Rīdzene - upe zem ielām” vadīs vēsturniece Irēna Strēle;
Otrdien, 8. oktobrī plkst. 16.00 ekskursiju “Vecrīgas arhitektūra” vadīs vēsturniece Guna Vainovska;
Trešdien, 9. oktobrī plkst. 16.00 ekskursiju “Rīgas nocietinājumu sistēma. 13.-19.gs.” vadīs vēsturnieks Mārtiņš Kazainis;
Ceturtdien, 10. oktobrī plkst. 16.00 ekskursiju “Vecrīgas ielu vēsture” vadīs vēsturniece Zita Pētersone;
Piektdien, 11. oktobrī plkst. 16.00 ekskursiju “Baznīcas, klosteri un kapsētas Vecrīgā” vadīs vēsturnieks Vidvuds Bormanis;
Sestdien, 12. oktobrī plkst. 11.00 ekskursiju “Vecrīga leģendās un nostāstos” vadīs vēsturniece Irēna Strēle;
Svētdien, 13. oktobrī pulksten 11.00 metodisku ekskursiju “Ekskursija Vecrīgā – kā pilsētu atklāt tūristiem” vadīs vēsturnieks Vidvuds Bormanis.
>>>Maksa par vienas ekskursijas apmeklējumu: EUR 10.00. Veikt samaksu varēs muzejā pirms katras ekskursijas. Pulcēšanās, reģistrēšanās un ekskursijas sākums - Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja vestibilā, norise – Vecrīgā (izņēmuma gadījumā – ļoti sliktos laika apstākļos dažas tēmas var tikt izklāstītas muzeja ekspozīcijā).
>>>Informācija: RVKM Komunikācijas darba nodaļā, tālr.: 67356676, 67356680.
***
Muzejs aicina!
Izstāde “Lietots Rīgā. 19. gs. otrā puse – 1918. gads
Izstāde stāsta par Rīgu un tās ļaudīm 19. gs. otrajā pusē un 20. gs sākumā, kad notika rūpniecības un tirdzniecības strauja attīstība, ietekmējot pilsētnieku ikdienas dzīvi un ieradumus. Deatalizētāk - sadaļā IZSTĀDES.
***
Muzejs aicina!   
izstāde "Kur gūšu Latvijas spēku?"(A.Brigadere)
Izstāde veltīta Latvijas valsts simtgadei
Izstāde, stāstot četru cilvēku likteņstāstus, atklāj jaunās Latvijas valsts veidošanā un stiprināšanā būtiskās finanšu, kultūras, politikas, veselības un sociālās aprūpes jomas. Personības, kuru dzīves pēdas ved cauri izstādei ir: Ivande Kaija (1876-1942) - rakstniece, žurnāliste un sabiedriskā darbiniece, Mērija Grīnberga (1881–1973) - latviešu tautas daiļamatniecības pētniece un popularizētāja, Klāra Kalniņa (1874–1964) - politiķe un sieviešu tiesību aizstāve, Marta Celmiņa (1880–1937) - žēlsirdīgā māsa un sabiedriskā darbiniece.
>>Izstādē eksponētie dokumentālie muzeju, arhīva un privāto kolekciju materiāli, kinohroniku kadri, audioieraksti, fotogrāfijas un autentiski priekšmeti sniedz iespēju izzināt, sajust, vizualizēt, saprast Latvijas valsts veidošanas laika ritmu un realitāti.
>>Izstādes nosaukumā liktajam Annas Brigaderes dzejas rindas jautājumam, tam sekojošās atbildes apliecinājumu ekspozīcijas vēstījums rod Latvijas vēsturē, Latvijas cilvēkos: "Kur gūšu Latvijas spēku?/ Pats viņas spēks ja tiksi./ Kā celšu Latvijas ēku?/ Sirdi ja pamatā liksi".   >>Izstādē izmantoti materiāli no Latvijas Kara muzeja, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, LU Akadēmiskās bibliotēkas, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja, Initas Dzelmes un Indras Lūkinas privātkolekcijām. >>Izstādi atbalsta LR Kultūras ministrija.
Izstāde būs apskatāma līdz 2019. gada 1. decembrim.
Detalizētāk - sadaļā Izstādes.
***
Cienījamie skolotāji, skolēni, vecāki! Muzejs aicina skolēnus iepazīt Rīgas un Latvijas vēstures reālijas, piedaloties kādā no muzeja piedāvātajām tematiskajām izglītojošajām programmām. Detalizētāka informācija sadaļā - Skolām.
***
klajā nākusi grāmata  “1920.–1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās” - 1. sējums “1920.–1922. gads”
 
Unikāli Latvijas valsts vēstures dokumentāli materiāli apkopoti grāmatā “1920.–1925. gads Latvijas Republikas Ministru kabineta sēžu protokolos, notikumos, atmiņās” - 1. sējums “1920.–1922. gads”.
Apjomīgais izdevums – pētījums tapis Valsts kancelejas kopdarbībā ar Rīgas vēstures un kuģniecības muzeju, Latvijas Nacionālo vēstures muzeju, Latvijas Kara muzeju, Latvijas Nacionālo arhīvu, Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rakstniecības un mūzikas muzeju un oficiālo izdevumu “Latvijas Vēstnesis”. 
Tas ir stāsts par Latvijas valsts sākotni, pirmo reizi apkopotā veidā publicējot Valdības sēžu protokolus (arī slepenos protokolus), kas papildināti ar komentāriem un lasāmi kontekstā ar valsts sākumposma gaisotni raksturojošām preses ziņām, notikumu tiešo dalībnieku dienasgrāmatu un atmiņu fragmentiem un dokumentiem.
20. gs. 20. gadu sākumu vizualizē bagātīgs fotogrāfiju un citu attēlu klāsts. Grāmatas lappusēs varēs uzzināt, kas bija tie cilvēki, kuri valdības sastāvā un citos amatos turpināja nostiprināt Latvijas valsti, cik daudzveidīgi bija valdībai izskatāmie jautājumi, kāda sabiedrības vērtējumā bija jaunveidotā ierēdniecība, kā tika noteiktas valsts robežas un panākta valsts starptautiskā atzīšana, kā aizsākās Preses balles tradīcija un Kultūras fonda darbība, kāds bija Ministru kabineta darbvedības regulējums un Rundāles pils stāvoklis, varēs iepazīt zināmus valstsvīrus mazāk zināmos rakursos, varēs arī ieraudzīt, kāds izskatījās Ministru kabineta iecerētais Ozola vaiņaga ordenis, ugunsgrēkā cietušais Satversmes sapulces nams, kara kuģis “Virsaitis” un vēl... Vairākiem tā laika būtiskākiem notikumiem papildus veltīti īpaši atvērumi. Sējumu bagātina Dr. hist. profesora A.Strangas ievadeseja – spilgts Latvijas valsts 20. gadu pirmās puses kultūrvēsturisks portretējums.
***