Ainažu jūrskolnieki no Zīlemanu dzimtas.
Latvijas vēsturē ir vesels laikmets, kurā latviešu jūrnieki bija pazīstami vai visās pasaules ostās, kad latviešu amatnieku un zemnieku būvētie burinieki, latviešu kapteiņu vadīti, brauca ne vien Baltijas jūrā un pa Eiropas jūrām, bet šķērsoja arī Atlantijas okeānu.
Četri brāļi Zīlemani, Fricis, Gusts, Mārtiņš un Jānis visu savu dzīvi ir saistījuši ar jūru, tālbraucēji kapteiņi, beiguši Ainažu jūrskolu. Tēvs Ernests arī bijis kapteinis, bet māsa Otīlija apprecējās ar ilggadējo Ainažu jūrskolas skolotāju Jūliju Erhardu.
Mans tēvs Jānis Zīlemans no 12 gadu vecuma sāka braukt par kuģu puiku uz burinieka, kura kapteinis bija viņa vecākais brālis Fricis. Brālis bijis ļoti prasīgs un stingrs, nekādas atlaides nav bijušas. Par katru nepadarītu vai slikti padarītu darbu saņēmis pērienu ar tauvas galu. Daudz bijis jātrenējas, lai ātrāk uzkāptu pa virves trepēm mastā jebkuros laika apstākļos.
Ziemas mēnešos viņš gājis Salacgrīvas skolā. Pēc skolas beigšanas iestājies Ainažu jūrskolā, bet naudu nopelnījis braucot jūrā.
Viņš apbraukājis visu pasauli un bijis visos kontinentos. Daudz baigu brīžu piedzīvots Āfrikā, kur nevarējuši gulēt kajītēs, jo pa koka buriniekiem viegli rāpušās augšā milzīgas čūskas. Daudz stāstīja par bezgala skaisto Austrālijas dabu…
(Jāņa Zīlemana meitas Vinetas Studānes atmiņas par tēvu).
Jānis Zīlemans (1875.06.16. Salacas pag. – 1933.11.25. Rīgā, apbedīts Meža kapos) 20. gs. sākumā. Tālbraucējs kapteinis, kuģīpašnieks. Ainažu jūrskolu beidzis 1901. gadā.
Burukuģa Roma kapteinis. Ar šo kuģi pārburājis Atlantijas okeānu 12 diennaktīs; to vadījis arī Pirmā pasaules kara laikā, kad kuģi 1917. gadā nogremdēja Vācijas zemūdene. Uzturoties Lielbritānijā, 1919.gadā, ziedojis naudu Latvijas Republikas izveidei. Kuģniecības sabiedrības Gaida dibinātājs. Tvaikoņu Arethusa, Astra, Ausma, Gaida un Ilga līdzīpašnieks. Tvaikoņu Gaida (1922. – 1928.) un Ausma (1928. – 1931.) kapteinis.
Jānis Zīlemans ar sievu un meitu 20. gs. sākumā.
Jānis Zīlemans (centrā) 20. gs. 30-tie gadi.
Jānis Zīlemans 1928. gadā.
Kravas tvaikonis Ausma 1930. gadā. Jānis Zīlemans (1928. – 1931.) bijis tā kapteinis.
A Complete Epitome of Practical Navigation, and Nautical Astronomy.
Grāmatu lietojis Ainažu jūrskolnieks, kapteinis Jānis Zīlemans. Grāmatas pēdējā lappusē ierakstīts, ka 1917.g. kuģi Roma sašauj vācu karakuģis un kuģis ir briesmās. J.Zīlemans ir šī kuģa kapteinis.
Tālbraucēja kapteiņa Jāņa Zīlemana vecākās meitas Ženijas Arvidas (dzimusi 1910.01.20.) kāzas ar Kārli Lūsi. Kāzu viesi, otrā rindā (trešais no labās) Jānis Zīlemans,(ceturtā) Ženija Lūse, (piektais) Kārlis Lūsis, ceturtajā rindā (ceturtais no kreisās) Jūlijs Erhards (1855. 09. 23. Blomes pag. – 1944. Kandavā) – tālbraucējs kapteinis, jūrskolotājs, Ainažu jūrskolu beidzis 1878. gadā.
Jāņa Zīlemana meitas Ženijas Lūses 1990. gadā rakstītas atmiņas par tēvu.
Piemineklis Jānim Zīlemanam, Rīgā Meža kapos.
Mārtiņš Zīlemans (1866. Salacas pag. – 1916. 08. Smoļenskas gub.) 1920. gadā. Tālbraucējs kapteinis. Ainažu jūrskolu beidzis 1889. gadā.
Burukuģu Rosalie (1892. – 1896.) un Lilly (1899.) kapteinis. Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijā, kritis frontē.
Jūrnieki pie krastā uzvilkta prāmja. Priekšpusē (no labās guļus) Jānis Duksis un Hugo Pētersons. Pirmajā rindā (no kreisās) Aleksandrs Eglītis, Alfons Bikmans, stūrmanis Mārtiņš Zīlemans, Kārlis Kariņš, nezināms, Eduards Greize, Aleksandrs Jēkabsons. Otrajā rindā (no kreisās stāv) Zahārovs – kokapstrādāšanas firmas kasieris, (otrais) kapteinis Eduards Kalniņš.
Fricis Zīlemans ( 1860. Salacas pag. – 1933. 05.24. Salacgrīvā) 1930. gadā. Tālbraucējs kapteinis. Ainažu jūrskolu beidzis 1883. gadā.
Jūrnieka gaitas sācis 1875. gadā. Vadījis mātesbrālim Gustam Šnorem piederošos burukuģus Rosalie (1883. – 1887.), Amalie (1892. – 1896.) un Katarina (1900. – 1903.). Bijis burukuģa Alexander (1887.) kapteinis.
Kapteiņa Friča Zīlemana 1914. gadā rakstīta vēstule onkulim (iespējams mātesbrālim Gustam Šnorem) par savu darbu un braucieniem.
Gusts Zīlemans 1913. gadā. Tālbraucējs kapteinis. Ainažu jūrskolu beidzis 1892. gadā.
Ernests Zīlemans 1916. gadā. Tālbraucējs kapteinis. Beidzis Ainažu jūrskolu 1912. gadā.
Uz kuģa Equator klāja, (no kreisās) Ernests Zīlemans, Jānis Asars un Paulīne Miķelsone, 1890.-tajos gados.
Ernests Zīlemans grupas uzņēmumā sēž (pirmais no labās), 1913. gadā.
Jūlijs Erhards (1855.09.23. Blomes pag. – 1944. Kandavā) 1906. gadā. Tālbraucējs kapteinis, jūrskolotājs. Beidzis Ainažu jūrskolu 1878. gadā. Burinieka Amalie (1878.) kapteinis. Ainažu jūrskolas skolotājs (1880. – 1915.), tās priekšnieks (1918. – 1919.). Ainažu ostas priekšnieks (1920. -1926.), ostas uguņu pārzinis (1921. – 1926.). Apbalvots ar Sv. Staņislava ordeni, Sv. Annas ordeni, par nopelniem jūrniecības izglītībā.
Jūlijs Erhards sēž otrajā rindā (no labās) ar ģimeni 20. gs. sākumā.
Materiāli no Ainažu jūrskolas muzeja krājuma.
Izstādi sagatavoja un noformēja Ainažu jūrskolas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Sniedze Krēgere.